Dīgha Nikāya
Sutta 24
Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series
[1]
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Mallesu viharati.|| ||
Anupiyā nāma Mallānaṃ nigamo.|| ||
Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaram ādāya Anupiyaṃ piṇḍāya pāvisi.|| ||
Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||
“Atippago kho tāva Anupiyāyaṃ piṇḍāya carituṃ,|| yan nūn-ā-haṃ yena Bhaggava-gottassa paribbājakassa ārāmo,|| yena Bhaggava-gotto paribbājako ten’upasaṅkameyyan” ti.|| ||
2. Atha kho Bhagavā yena Bhaggava-gottassa paribbājakassa ārāmo yena Bhaggava-gotto paribbājako ten’upasaṅkami.|| ||
[2] Atha kho Bhaggava-gotto paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Etu kho bhante Bhagavā,|| svāgataṃ bhante Bhagavato,|| cirassaṃ kho bhante Bhagavā imaṃ pariyāyam akāsi yad idaṃ idh’āgamanāya.|| ||
Nisīdatu bhante Bhagavā,|| idam āsanaṃ paññattan” ti.|| ||
Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||
Bhaggava-gotto pi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
3. Eka-m-antaṃ nisinno kho Bhaggava-gotto paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Purimāni bhante, divasāni purimatarāni Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaṃ ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā maṃ etad avoca:|| ||
‘Paccakkhāto dāni mayā Bhaggava Bhagavā,|| na dānāhaṃ Bhaggava Bhagavantaṃ uddissa viharāmī’ ti.|| ||
Kacc’etaṃ bhante tath’eva,|| yathā Sunakkhatto Licchavi-putto avacā” ti?|| ||
“Tath’eva kho etaṃ Bhaggava,|| yathā Sunakkhatto Licchavi-putto avaca.|| ||
4. Purimānī Bhaggava divasāni puramatarāni Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaṃ ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho Bhaggava,|| Sunakkhatto Licchavi-putto maṃ etad avoca:|| ||
‘Paccakkhāmi dānāhaṃ bhante Bhagavantaṃ,|| nā dānāhaṃ bhante, Bhagavantaṃ uddissa viharissāmī’ ti.|| ||
Evaṃ vutte ahaṃ Bhaggava,|| Sunakkhattaṃ Licchavi-puttaṃ etad avocaṃ:|| ||
‘Api nūn-ā-haṃ Sunakkhatta, evaṃ avacaṃ:|| ||
“Ehi tvaṃ Sunakkhatta, mamaṃ uddissa viharāhī” ti?|| ||
‘No h’etaṃ bhante.’|| ||
[3] Tvaṃ vā pana maṃ evaṃ avaca:|| ||
“Ahaṃ bhante, Bhagavantaṃ uddissa viharissāmī” ti?.|| ||
‘No h’etaṃ bhante.’|| ||
Iti kira Sunakkhatta, n’evāhan taṃ vadāmi:
“Ehi tvaṃ Sukkhatta,|| mamaṃ uddissa viharāhī” ti,|| ||
Na pi kira maṃ tvaṃ vadesi:|| ||
“Ahaṃ bhante, Bhagavantaṃ uddissa viharissāmī” ti,|| ||
Evaṃ sante mogha-purisa,|| ko santo kaṃ paccācikkhasi?|| ||
Passa mogha-purisa,|| yāvañ ca te idaṃ aparaddhan’ ti.|| ||
5. ‘Na hi pana me hante,|| Bhagavā uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karotī’ ti.|| ||
‘Api nu tāhaṃ Sunakkhatta, evaṃ avacaṃ:|| ||
“Ehi tvaṃ Sunakkhatta,|| mamaṃ uddissa viharāhi,|| ahan te uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissāmī’ ti?”
‘No h’etaṃ bhante.’|| ||
Tvaṃ ca pana maṃ evaṃ acaca:
“Ahaṃ bhante, Bhagavantaṃ uddissa viharissāmi,|| Bhagavā me uttari manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissatī’ ti?”
‘No h’etaṃ bhante.’|| ||
‘Iti kira Sunakkhatta,|| n’evāhan taṃ vadāmi:|| ||
“Ehi tvaṃ Sunakkhatta,|| mamaṃ uddissa viharāhi,|| ahan te uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissāmī” ti,|| ||
Na pi kira maṃ tvaṃ vadesi:|| ||
“Ahaṃ bhante, Bhagavantaṃ uddissa viharissāmi,|| Bhagavā me uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissatī” ti,|| ||
Evaṃ sante mogha-purisa,|| ko santo kaṃ paccācikkhasi?|| ||
Taṃ kim maññasi Sunakkhatta?|| ||
Kate vā uttari-manussa-dhammā|| iddhi-pāṭihāriye akate vā|| uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriye,|| yass’atthāya mayā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā-dukkha-kkhayāyā ti?|| ||
[4] ‘Kate vā bhante,|| uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriye akate vā|| uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriye,|| yass’atthāya Bhagavatā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā-dukkha-kkhayāyā’ ti.|| ||
Iti kira Sunakkhatta,|| kate vā uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriye akate vā uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriye,|| yass’atthāya mayā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā-dukkha-kkhayāyā.|| ||
Tatra Sunakkhatta,|| kiṃ uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ kataṃ karissati?|| ||
Passa mogha-purisa,|| yāvañ ca te idaṃ aparaddhan ti.’|| ||
6. ‘Na hi pana me bhante,|| Bhagavā aggaññaṃ paññapetī’ ti.|| ||
Api nu tāhaṃ Sunakkhatta,|| evaṃ avacaṃ:|| ||
“Ehi tvaṃ Sunakkhatta,|| mamaṃ uddissa viharāhi,|| ahan te aggaññaṃ paññapessāmī” ti?|| ||
‘No h’etaṃ bhante.’|| ||
Tvaṃ vā pana maṃ evaṃ avaca:|| ||
“Ahaṃ bhante, Bhagavantaṃ uddissa viharissāmi,|| Bhagavā me aggaññaṃ paññapessatī” ti?
‘No h’etaṃ bhante.’|| ||
Iti kira Sunakkhatta,|| n’evāhan taṃ vadāmi:
“Ehi tvaṃ Sunakkhatta,|| mamaṃ uddissa viharāhi,|| ahan te aggaññaṃ paññapessāmī” ti,|| ||
Na pi kira maṃ tvaṃ vadesi:|| ||
“Ahaṃ bhante, Bhagavantaṃ uddissa viharissāmi,|| Bhagavā me aggaññaṃ paññapessatī” ti,|| ||
Evaṃ sante mogha-purisa,|| ko santo kaṃ paccācikkhasi?|| ||
Taṃ kim maññasi Sunakkhatta?|| ||
Paññatte vā aggaññe appaññatte vā aggaññe|| yass’atthāya mayā dhammo desito,|| so niyyāti takkarassa sammā-dukkha-kkhayāyā ti?|| ||
‘Paññatte vā bhante,|| aggaññe appaññatte vā aggaññe,|| yass’atthāya Bhagavatā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā-dukkha-kkhayāyā’ ti.|| ||
[5] Iti kira Sunakkhatta,|| paññatte vā aggaññe appaññatte vā aggaññe,|| yass’atthāya māyā dhammo desito,|| so niyyāti takkarassa sammā-dukkha-kkhayāya.|| ||
Tatra Sunakkhatta,|| kiṃ aggaññaṃ paññattaṃ karissati?|| ||
Passa mogha-purisa,|| yāvañ ca te idaṃ aparaddhaṃ.|| ||
Aneka-pariyāyena kho te Sunakkhatta,|| mama vaṇṇo bhāsito Vajji-gāme:|| ||
“Iti pi so Bhagavā arahaṃ Sammā-SamBuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathi Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā” ti.|| ||
Iti kho te Sunakkhatta,|| aneka-pariyāyena mama vaṇṇo bhāsito Vajji-gāme.’|| ||
Aneka-pariyāyena kho te Sunakkhatta,|| Dhammassa vaṇṇo bhāsito Vajji-gāme:|| ||
“Svākkhāto Bhagavatā Dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi-passiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī” ti.|| ||
Iti kho te Sunakkhatta,|| aneka-pariyāyena Dhammassa vaṇṇo bhāsito Vajji-gāme.|| ||
Aneka-pariyāyena kho te Sunakkhatta,|| Saṅghassa vaṇṇo bhāsito Vajji-gāme:|| ||
“Su-paṭipanno Bhagavato sāvaka-saṅgho,|| uju-paṭipanno Bhagavato sāvaka-saṅgho,|| ñāya-paṭipanno Bhagavato sāvaka-saṅgho,|| sāmici-paṭipanno Bhagavato sāvaka-saṅgho,|| yad idaṃ cattāri purisa-yugāni aṭṭha-purisa-puggalā,|| esa Bhagavato sāvaka-saṅgho āhuṇeyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo añjali-karaṇīyo anuttaraṃ puñña-kkhettaṃ lokassā” ti.|| ||
Iti kho te Sunakkhatta,|| aneka-pariyāyena Saṅghassa vaṇeṇā bhāsito Vajji-gāme.|| ||
Ārocayāmi kho te Sunakkhatta,|| paṭivedayāmi kho te Sunakkhatta,|| bhavissanati kho te Sunakkhatta vattāro:|| ||
“No visahi Sunakkhatto Licchavi-putto Samaṇe Gotame Brahma-cariyaṃ carituṃ.|| ||
So avisahanto sikkhaṃ pacca-k-khāya hināy’āvatto” ti.|| ||
Iti kho te Sunakkhatta,|| bhavissanti vattāro’ ti.|| ||
[6] Evaṃ kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto mayā vuccamāno apakkam’eva imasmā Dhamma-Vinayā yathā taṃ Āpāyiko Nerayiko.”|| ||
Korakkhatkiyavatthu
7. Ekam idāhaṃ Bhaggava, samayaṃ Bumūsu viharāmi,|| Uttarakā nāma Bumūnaṃ nigamo.|| ||
Atha kho’haṃ Bhaggava,|| pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaram ādāya Sunakkhattena Licchavi-puttena pacchā-samaṇena Uttarakaṃ piṇḍāya pāvisiṃ.|| ||
Tena kho pana samayena acelo Korakkhattiyo kukkuravatiko cātukuṇḍiko chamā-nikkiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukhen’eva khādati mukhen’eva bhuñjati.|| ||
Addasā kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto acelaṃ Korakkhattiyaṃ kukkuravatikaṃ cātukuṇḍikaṃ chamā-nikkiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukhen’eva khādannaṃ mukhen’eva bhuñjantaṃ.|| ||
Disvān’assa etad ahosi:|| ||
“Sādhu-rūpo vata bho arahaṃ samaṇo cātukuṇḍiko chamā-nikkiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukhen’eva khādati mukhen’eva bhuñjatī” ti.|| ||
8. Atha kho ahaṃ Bhaggava,|| Sunakkhattassa Licchavi-puttassa cetasā ceto-parivitakkam aññāya Sunakkhattaṃ Licchavi-puttaṃ etad avocaṃ:|| ||
‘Tvam pi nāma mogha-purisa,|| samaṇo Sakya-puttiyo paṭijānissasī’ ti?|| ||
‘Kiṃ pana maṃ bhante,|| Bhagavā evam āha:’|| ||
[7] ‘Tvam pi nāma mogha-purisa,|| samaṇo Sakya-puttiyo paṭijānissī ti?’|| ||
‘Nanu te Sunakkhatta,|| imaṃ acelaṃ Korakkhattiyaṃ kukkuravatikaṃ cātukuṇḍikaṃ chamā-nikkiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukhen’eva khādantaṃ mukhen’eva bhuñjantaṃ.|| ||
Disvāna etad ahosi:|| ||
“Sādhu-rūpo vata bho arahā samaṇo cātukuṇḍiko chamā-nikkiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukhen’eva khādati mukhen’eva bhuñjatī” ti?’|| ||
‘Evaṃ bhante.|| ||
Kiṃ pana bhante,|| Bhagavā Arahattassa maccharāyatī’ ti?|| ||
‘Na kho ahaṃ mogha-purisa,|| Arahattassa maccharāyāmi|| ||
Api ca tuyh’ev’etaṃ pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ uppannaṃ,|| taṃ pajaha,|| mā te ahosi dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya.|| ||
Yaṃ kho pan’etaṃ Sunakkhatta,|| maññasi acelaṃ Korakkhattiyaṃ:|| ||
“Sādhu-rūpo arahaṃ samaṇo” ti,|| so sattamaṃ-divasaṃ alasakena kālaṃ karissati,|| kāla-kato ca – Kālakañjā nāma Asurā,|| sabba-nihīno Asura-kāyo – tatra upapajjissati.|| ||
Kālakatañ ca naṃ bīraṇa-tthambhake susāne chaḍḍessanti.|| ||
Ākaṅkha-māno ca tvaṃ Sunakkhatta,|| acelaṃ Korakkhattiyaṃ upasaṅkamitvā puccheyyāsi:|| ||
“Jānāsi āvuso acela Korakkhattiya,|| attano gatin” ti?|| ||
Ṭhānaṃ kho pan’etaṃ Sunakkhatta,|| vijjati,|| yan te acelo Korakkhattiyo vyākarissati:|| ||
“Jānāmi āvuso Sunakkhatta attano gatiṃ – Kālakañjā nāma Asurā,|| sabba-nihīno Asura-kāyo tatr’amhi upapanno” ti.’|| ||
9. Atha kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto yena acelo Korakkhattiyo ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā acelaṃ Korakkhattiyaṃ etad avoca:|| ||
‘Vyākato kho’si āvuso Korakkhattiya,|| samaṇena Gotamena:|| ||
“Acelo Korakkhattiyo sattamaṃ-divasaṃ alasakena kālaṃ karissati,|| kāla-kato.|| ||
[8] Ca Kālakañjā nāma Asurā,|| sabba-nihīno Asura-kāyo tatra upapajjissati|| Kālakatañ ca naṃ bīraṇa-tthambhake susāne chaḍḍessantī” ti.|| ||
Yena tvaṃ āvuso Korakkhattiya,|| mattam ca bhattaṃ bhuñjeyyāsi,|| mattam ca pānīyaṃ piveyyāsi,|| yathā Samaṇassa Gotamassa micchā assa vacanan’ ti.|| ||
Atha kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto eka-dvīhikāya sattarattin-divāni gaṇesi,|| yathā taṃ Tathāgatassa asaddahamāno.’|| ||
Atha kho Bhaggava,|| acelo Korakkhattiyo sattamaṃ-divasaṃ alasakena kālam akāsi|| Kālakato Kālakañjā nāma Asurā,|| sabba-nihīno Asura-kāyo tatra upapajji|| Kālakatañ ca taṃ bīraṇa-tthambhake susāne chaḍḍhesuṃ.|| ||
Assosi kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto acelo Korakkhattiyo alasakena kāla-kato bīraṇa-tthambhake susāne chaḍḍhito’ ti.|| ||
Atha kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto yena bīraṇa-tthambhakaṃ susānaṃ yena acelo Korakkhattiyo ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā acelaṃ Korakkhattiyaṃ ti-k-khattuṃ pāṇinā ākoṭesi:|| ||
‘Jānāsi āvuso,|| Korakkhattiya attano gatin’ ti?|| ||
Atha kho Bhaggava, acelo Korakkhattiyo pāṇīnā piṭṭhiṃ paripuñjanto vuṭṭhāsi|| ||
‘Jānāmi āvuso Sunakkhatta, attano gatiṃ|| Kālakañjā nāma Asurā|| sabba nihīno Asura-kāyo,|| tatr’amhi upapanno’ ti|| ||
vatvā tatth’eva uttāno paripati.|| ||
10. Atha kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaṃ ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ Bhaggava,|| Sunakkhattaṃ Licchavi-puttaṃ etad avocaṃ:|| ||
‘Taṃ kim maññasi Sunakkhatta?|| ||
Yath’eva te ahaṃ acelaṃ Korakkhattiyaṃ ārabbha vyākāsiṃ,|| tath’eva taṃ vipakkaṃ aññathā vā’ ti?|| ||
‘Yath’eva me bhante,|| Bhagavā acelaṃ Korakkhattiyaṃ ārabbha vyākāsi,|| tath’eva taṃ vipakkaṃ no aññathā’ ti?|| ||
[9] ‘Taṃ kim maññasi Sunakkhatta?|| ||
Yadi evaṃ sante kataṃ vā hoti uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ akataṃ vā’ ti?|| ||
‘Addhā kho bhante,|| evaṃ sante kataṃ hoti uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ no akatan’ ti.|| ||
‘Evam pi kho maṃ tvaṃ mogha-purisa,|| uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karontaṃ evaṃ vadesi:|| ||
“Na hi pana me bhante,|| Bhagavā uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karotī” ti.|| ||
Passa mogha-purisa,|| yāvañ ca te idaṃ aparaddhan’ ti.|| ||
Evam pi kho Bhaggava,|| Sunakkhatto Licchavi-putto mayā vuccamāno apakkam’eva imasmā Dhamma-Vinayā,|| yathā taṃ Āpāyiko Nerayiko.”|| ||
Kandaramasukavatthu
11. “Ekam idāhaṃ Bhaggava,|| samayaṃ Vesāliyaṃ viharāmi Mahā-vane Kūṭāgāra-sālāyaṃ.|| ||
Tena kho pana samayena acelo Kandaramasuko Vesāliyaṃ paṭivasati lābhagga-ppatto c’eva yasagga-ppatto ca Vajji-gāme.|| ||
Tassa satta vata-padāni samattāni samādinnāni honti:
‘Yāva-jīvaṃ acelako assaṃ,|| na vatthaṃ paridaheyyaṃ.|| ||
Yāva-jīvaṃ brahma-cārī assaṃ,|| na methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyaṃ.|| ||
Yāva-jīvaṃ surā-maṃsen’eva yāpeyyaṃ,|| na odana-kummāsaṃ bhuñjeyyaṃ.|| ||
Puratthimena Vesāliṃ Udenaṃ nāma cetiyaṃ taṃ nātikkameyyaṃ
Dakkhiṇena Vesāliṃ Gotamakaṃ nāma cetiyaṃ taṃ nātikkameyyaṃ
Pacchimena Vesāliṃ Sattambaṃ nāma cetiyaṃ [10] Taṃ nātikkameyyaṃ
Uttarena Vesāliṃ Bahuputtaṃ nāma cetiyaṃ taṃ nātikkameyyana’ ti.|| ||
So imesaṃ sattannaṃ vata-padānaṃ samādāna-hetu lābhagga-ppatto c’eva yasagga-ppatto ca Vajji-gāme.|| ||
Atha kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto yena acelo Kandaramasuko ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā acelaṃ Kandaramasukaṃ pañhaṃ pucchi.|| ||
Tassa acelo Kandaramasuko pañhaṃ puṭṭho na sampāyāsi.|| ||
Asampāyanto kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||
Atha kho Bhaggava, Sunakkhattassa Licchavi-puttassa etad ahosi:|| ||
‘Sādhu-rūpaṃ vata bho Arahantaṃ samaṇaṃ āsādimhase,|| mā vata no ahosi dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāyā’ ti.’|| ||
12. Atha kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaṃ ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ Bhaggava,|| Sunakkhattaṃ Licchavi-puttaṃ etad avocaṃ:|| ||
‘Tvam pi nāma mogha-purisa,|| samaṇo Sakya-puttiyo paṭijānissasī’ ti?|| ||
‘Kiṃ pana maṃ bhante,|| Bhagavā evam āha:|| ||
“Tvam pi nāma mogha-purisa,|| samaṇo Sakya-puttiyo paṭijānissasī” ti?|| ||
‘Nanu tvaṃ Sunakkhatta,|| acelaṃ Kandaramasukaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchi?|| ||
Tassa te acelo Kandaramasuko pañhaṃ puṭṭho na sampāyāsi.|| ||
Asampāyanto kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||
Tassa te etad ahosi:|| ||
“Sādhurūpaṃ vata bho Arahantaṃ samaṇaṃ āsādimhase.|| ||
Mā vata no ahosi dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāyā” ti.’|| ||
‘Evaṃ bhante.|| ||
Kiṃ pana bhante,|| Bhagavā Arahantassa maccharāyatī’ ti?|| ||
[11] ‘Na kho ahaṃ mogha-purisa,|| Arahattassa maccharāyāmi.|| ||
Api ca tuyh’ev’etaṃ pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ uppannaṃ,|| taṃ pajaha,|| mā te ahosi dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya.|| ||
Yaṃ kho pan’etaṃ Sunakkhatta maññasi acelaṃ Kandaramasukaṃ “sādhurūpo arahaṃ samaṇo” ti|| so na cirass’eva parihito sānucariyo vicaranto odana-kummāsaṃ bhuñjamāno sabbān’eva Vesāliyāni cetiyāni samati-k-kamitvā yasā nikkiṇṇo kālaṃ karissatī ti.’|| ||
13. Atha kho Bhaggava, acelo Kaḷāramaṭiṭhuko na cirass’eva parihito sānucariyo vicaranto odana-kummāsaṃ bhuñjamāno sabbān’eva Vesāliyāni cetiyāni samati-k-kamitvā yasā nikkiṇṇo kālam akāsi.|| ||
Assosi kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto:|| ||
Acelo kira Kandaramasuko parihito sānucariyo vicaranto odana-kummāsaṃ bhuñjamāno sabbān’eva Vesāliyāni cetiyāni samati-k-kamitvā yasā nikkiṇṇo kālaṃ katoti.|| ||
Atha kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaṃ ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ Bhaggava Sunakkhattaṃ Licchavi-puttaṃ etad avocaṃ:
‘Taṃ kim maññasi Sunakkhatta?|| ||
Yath’eva te ahaṃ acelaṃ Kandaramasukaṃ ārabbha vyākāsiṃ,|| tath’eva taṃ vipakkaṃ aññathā vā’ ti?|| ||
‘Yath’eva me bhante,|| Bhagavā acelaṃ Kandaramasukaṃ ārabbha vyākāsi,|| tath’eva taṃ vipakkaṃ no aññathā’ ti.|| ||
‘Taṃ kim maññasi Sunakkhatta?|| ||
Yadi evaṃ sante [12] kataṃ vā hoti uttari-manussa-dhammā iddhi-paṭihāriyaṃ,|| akataṃ vā’ ti?
‘Addhā kho bhante,|| evaṃ sante kataṃ hoti uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ,|| no akatanti.’|| ||
‘Evam pi kho maṃ tvaṃ mogha-purisa,|| uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karontaṃ evaṃ vadesi:|| ||
“Na hi pana me bhante,|| Bhagavā uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karotī” ti.|| ||
Passa mogha-purisa,|| yāvañ ca te idaṃ aparaddhan’ ti.|| ||
Evam pi kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto mayā vuccamāno apakkam’eva imasmā Dhamma-Vinayā,|| yathā taṃ Āpāyiko Nerayiko.”|| ||
Pāṭikaputtavatthu
14. “Ekam idāhaṃ Bhaggava, samayaṃ tatth’eva Vesāliyaṃ viharāmi Mahā-vane Kūṭāgāra-sālāyaṃ.|| ||
Tena kho pana samayena acelo Pāṭika-putto Vesāliyaṃ paṭivasati lābhagga-ppatto c’eva yasagga-ppatto ca Vajji-gāme.|| ||
So ca Vesāliyaṃ parisatiṃ evaṃ vācaṃ bhāsati:|| ||
‘Samaṇo pi Gotamo ñāṇa-vādo|| aham pi ñāṇa-vādo.|| ||
Ñāṇa-vādo kho pana ñāṇa-vādena arahati uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ dassetuṃ.|| ||
Samaṇo ce Gotamo upaḍḍha-pathaṃ āgaccheyya,|| aham pi upaḍḍha-pathaṃ gaccheyyaṃ.|| ||
Te tattha ubho uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ kareyyāma.|| ||
Ekaṃ ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| dvāhaṃ karissāmi.|| ||
Dve ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| cattārāhaṃ [13] karissāmi.|| ||
Cattāri ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| aṭṭhāhaṃ karissāmi.|| ||
Iti yāvatakaṃ yāvatakaṃ Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| tad diguṇaṃ tad diguṇāhaṃ karissāmī’ ti.|| ||
15. “Atha kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaṃ ten’upasaṅkhami,|| upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho Bhaggava,|| Sunakkhatto Licchavi-putto maṃ etad avoca:|| ||
‘Acelo bhante, Pāṭika-putto Vesāliyaṃ paṭivasati lābhagga-ppatto c’eva yasagga-ppatto ca Vajji-gāme.|| ||
So Vesāliyaṃ parisatiṃ evaṃ vācaṃ bhāsati:|| ||
“Samaṇo pi Gotamo ñāṇa-vādo|| aham pi ñāṇa-vādo.|| ||
Ñāṇa-vādo kho pana ñāṇa-vādena arahati uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ dassetuṃ.|| ||
Samaṇo ce Gotamo upaḍḍha-pathaṃ āgaccheyya,|| aham pi upaḍḍha-pathaṃ gaccheyyaṃ.|| ||
Te tattha ubho uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ kareyyāma.|| ||
Ekaṃ ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| dvāhaṃ karissāmi.|| ||
Dve ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| cattārāhaṃ karissāmi.|| ||
Cattāri ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| aṭṭhāhaṃ karissāmi.|| ||
Iti yāvatakaṃ yāvatakaṃ Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| tad diguṇaṃ tad diguṇāhaṃ karissāmī” ti.|| ||
16. Evaṃ vutto ahaṃ Bhaggava, Sunakkhattaṃ Licchavi-puttaṃ etad avocaṃ:|| ||
‘Abhabbo kho Sunakkhatta,|| acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa|| ||
“Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa samamukhībhāvaṃ gaccheyyan” ti.|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā’ ti.|| ||
‘Rakkhate taṃ bhante, Bhagavā vācaṃ,|| rakkhat’etaṃ Sugato vācan ti.’|| ||
[14] ‘Kim pana maṃ tvaṃ Sunakkhattaṃ evaṃ vadesi:|| ||
“Rakkhate taṃ bhante,|| Bhagavā vācaṃ,|| rakkhate taṃ Sugato vācan” ti?’|| ||
‘Bhagavatā c’assa bhante, esā vācā ekaṃ-sena odhāritā:|| ||
“Abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.”|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
‘Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan’ ti|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā” ti.|| ||
Acelo ca bhante,|| Pāṭika-putto virūpa-rūpena Bhagavato sammukhī-bhāvaṃ āgaccheyya,|| tadassa Bhagavato musā’ ti.’|| ||
‘Api nu Sunakkhatta,|| Tathāgato taṃ vācaṃ bhāseyya yā sā vācā dvaya-gāminī’ ti?|| ||
‘Kiṃ pana bhante, Bhagavatā acelo Pāṭika-putto cetasā ceto paricca vidito:|| ||
“Abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya ti diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
‘Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan’ ti|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā” ti?|| ||
Udāhu devatā Tathāgatassa etam atthaṃ ārocesuṃ:|| ||
“Abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Bhagavato sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
‘Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan’ ti|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā” ti?|| ||
17. ‘Cetasā ceto paricca vidito c’eva me Sunakkhatta:|| ||
“Acelo Pāṭika-putto abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya ti diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
‘Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan’ ti|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā” ti.|| ||
Devatā pi me etam atthaṃ ārocesuṃ:|| ||
[15] Abhabbo bhante, acelo Pāṭika-putto abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya ti diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
‘Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan’ ti|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā” ti?|| ||
Ajito pi nāma Licchavīnaṃ senāpati adhunā kāla-kato Tāvatiṃsakāyaṃ upapanno.|| ||
So pi maṃ upasaṅkamitvā evam ārocesi:|| ||
“Alajjī bhante, acelo Pāṭika-putto|| musā-vādī bhante, acelo Pāṭika-putto|| mam pi bhante, acelo Pāṭika-putto|| vyākāsi Vajji-gāme:|| ||
‘Ajito Licchavī senāpati Mahā-Nirayaṃ upapanno’ ti.|| ||
Na kho panāhaṃ bhante,|| Mahā-Nirayaṃ upapanno.|| ||
Tāvatisaṃhi kāyam upapanno.|| ||
“Alajjī bhante, acelo Pāṭika-putto|| musā-vādī bhante, acelo Pāṭika-putto|| mam pi bhante, acelo Pāṭika-putto,|| abhabbo ca bhante,|| acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Bhagavato sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
‘Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan’ ti|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā” ti.|| ||
Iti kho Sunakkhatta, cetasā ceto paricca vidito c’eva me acelo Pāṭika-putto abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
‘Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan’ ti|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā” ti.|| ||
Devatā pi me etam atthaṃ ārocesuṃ abhabbo bhante,|| acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Bhagavato sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
‘Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan’ ti|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā” ti.|| ||
So kho panāhaṃ Sunakkhatta,|| Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto yena acelassa Pāṭika-puttassa ārāmo ten’upasaṅkamissāmi divā-vihārāya.|| ||
Yassa dāni tvaṃ Sunakkhatta, icchasi,|| tassa ārocehī” ti.|| ||
Iddhipāṭihāriyakathā
[16] 18. Atha kho ahaṃ Bhaggava,|| pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaram ādāya Vesāliyaṃ piṇḍāya pāvisiṃ.|| ||
Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto yena acelassa Pāṭika-puttassa ārāmo ten’upasaṅkamiṃ divā-vihārāya.|| ||
Atha kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto taramāna-rūpo Vesāliṃ pavisitvā yena abhiññātā abhiññātā Licchavī ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā abhiññāte Licchavī etad avoca:|| ||
‘Es’āvuso, Bhagavā Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto yena acelassa Pāṭika-puttassa ārāmo ten’upasaṅkami divā-vihārāya.|| ||
Abhi-k-kamath’āyasmanto abhi-k-kamath’āyasmanto.|| ||
Sādhu-rūpānaṃ samaṇānaṃ uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ bhavissatī’ ti.|| ||
Atha kho Bhaggava, abhiññātānaṃ abhiññātānaṃ Licchavīnaṃ etad ahosi:|| ||
‘Sādhu-rūpānaṃ kira bho samaṇānaṃ uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ bhavissati.|| ||
Handa vata bho gacchāmā’ ti.|| ||
Yena ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇa-mahā-sālā gahapati-necayikā nānā-titthiyā samaṇa-brāhmaṇā ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā abhiññāte abhiññāte nānātitthiye samaṇa-brāhmaṇe etad avoca:|| ||
‘Es’āvuso, Bhagavā Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto yena acelassa Pāṭika-puttassa ārāmo ten’upasaṅkami divā-vihārāya.|| ||
Abhi-k-kamath’āyasmanto abhi-k-kamath’āyasmanto.|| ||
Sādhu-rūpānaṃ samaṇānaṃ uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ bhavissatī’ ti.|| ||
Atha kho Bhaggava, abhiññātānaṃ abhiññātānaṃ nānā-titthiyānaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ etad ahosi:|| ||
‘Sādhu-rūpānaṃ kira bho samaṇānaṃ uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ bhavissati.|| ||
Handa vata bho gacchāmā’ ti.|| ||
[17] 19. Atha kho Bhaggava, abhiññātā abhiññātā Licchavī|| abhiñññātā abhiññātā ca brāhmaṇa-mahā-sālā|| gahapati-necayikā nānā-titthiyā samaṇa-brāhmaṇā|| yena acelassa Pāṭika-puttassa ārāmo ten’upasaṅkamiṃsu.|| ||
Sā esā Bhaggava, parisā hoti aneka-satā aneka-sahassā.|| ||
Assosi kho Bhaggava, acelo Pāṭika-putto:|| ||
‘Abhikkantā kira abhiññātā abhiññātā Licchavī,|| abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇa-mahā-sālā,|| abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇa-mahā-sālā gahapati-necayikā nānā-titthiyā samaṇa-brāhmaṇā,|| samaṇo pi Gotamo mayhaṃ ārāme divā-vihāraṃ nisinno’ ti.|| ||
Sutvān’assa bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso udapādi.|| ||
20. Atha kho Bhaggava, acelo Pāṭika-putto bhīto saṃviggo lomahaṭṭha-jāto yena Tindukakhāṇu-paribbājakārāmo ten’upasaṅkami.|| ||
Assosi kho Bhaggava, sā parisā:|| ||
‘Acelo kira Pāṭika-putto bhīto saṃviggo lomahaṭṭha-jāto yena Tindukakhāṇu-paribbājakārāmo ten’upasaṅkamanto’ ti.|| ||
Atha kho Bhaggava, sā parisā aññataraṃ purisaṃ āmantesi:|| ||
‘Ehi tvaṃ bho purisa, yena Tindukakhāṇu-paribbājakārāmo yena acelo Pāṭika-putto ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā acelaṃ Pāṭika-puttaṃ evaṃ vadehi:|| ||
“Abhi-k-kam’āvuso Pāṭika-putta,|| abhikkantā abhiññātā abhiññātā Licchavī,|| abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇa-mahā-sālā gahapati-necayikā nānā-titthiyā samaṇa-brāhmaṇā,|| samaṇo pi Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraṃ nisinno.|| ||
Bhāsitā kho pana te as’āvuso Pāṭika-putta,|| Vesāliyaṃ parisatiṃ vācā:|| ||
‘Samaṇo pi Gotamo ñāṇa-vādo|| aham pi ñāṇa-vādo.|| ||
Ñāṇa-vādo kho pana ñāṇa-vādena arahati uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ dassetuṃ.|| ||
[18] Samaṇo ce Gotamo upaḍḍha-pathaṃ āgaccheyya,|| aham pi upaḍḍha-pathaṃ gaccheyyaṃ.|| ||
Te tattha ubho uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ kareyyāma.|| ||
Ekaṃ ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| dvāhaṃ karissāmi.|| ||
Dve ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| cattārāhaṃ karissāmi.|| ||
Cattāri ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| aṭṭhāhaṃ karissāmi.|| ||
Iti yāvatakaṃ yāvatakaṃ Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| tad diguṇaṃ tad diguṇāhaṃ karissāmī’ ti.|| ||
Abhi-k-kama yeva kho āvuso Pāṭika-putta,|| upaḍḍha-pathaṃ|| sabba-paṭhamaṃ yeva āgantvā Samaṇo Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraṃ nisinno” ti.|| ||
‘Evaṃ bho’ ti kho Bhaggava,|| so puriso tassā parisāya paṭi-s-sutvā yena Tindukakhāṇu-paribbājakārāmo yena acelo Pāṭika-putto ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā acelaṃ Pāṭika-puttaṃ etad avoca:|| ||
‘Abhi-k-kam’āvuso Pāṭika-putta,|| abhikkantā abhiññātā abhiññātā Licchavī,|| abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇa-mahā-sālā gahapati-necayikā nānā-titthiyā samaṇa-brāhmaṇā,|| samaṇo pi Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraṃ nisinno.|| ||
Bhāsitā kho pana te as’āvuso Pāṭika-putta,|| Vesāliyaṃ parisatiṃ vācā:|| ||
“Samaṇo pi Gotamo ñāṇa-vādo|| aham pi ñāṇa-vādo.|| ||
Ñāṇa-vādo kho pana ñāṇa-vādena arahati uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ dassetuṃ.|| ||
Samaṇo ce Gotamo upaḍḍha-pathaṃ āgaccheyya,|| aham pi upaḍḍha-pathaṃ gaccheyyaṃ.|| ||
Te tattha ubho uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ kareyyāma.|| ||
Ekaṃ ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| dvāhaṃ karissāmi.|| ||
Dve ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| cattārāhaṃ karissāmi.|| ||
Cattāri ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| aṭṭhāhaṃ karissāmi.|| ||
Iti yāvatakaṃ yāvatakaṃ Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| tad diguṇaṃ tad diguṇāhaṃ karissāmī” ti.|| ||
Abhi-k-kama yeva kho āvuso Pāṭika-putta,|| upaḍḍha-pathaṃ|| sabba-paṭhamaṃ yeva āgantvā Samaṇo Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraṃ nisinno’ ti.|| ||
21. Evaṃ vutte Bhaggava, acelo Pāṭika-putto ‘Āyāmi āvuso|| [19] Āyāmi āvuso’ ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati|| na Sakkoti āsanā pi vuṭṭhātuṃ.|| ||
Atha kho Bhaggava, so puriso acelaṃ Pāṭika-puttaṃ etad avoca:|| ||
‘Kiṃ su nāma te āvuso Pāṭika-putta?|| ||
Pāvaḷā su nāma te pīṭhakasmiṃ allīnā,|| pīṭhakaṃ su nāma te pāvaḷāsu allīnaṃ?|| ||
“Āyāmi āvuso,|| āyāmi āvuso” ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati,|| na Sakkosi āsanā pi vuṭṭhātun’ ti.|| ||
Evam pi kho Bhaggava, vuccamāno acelo pāṭhikaputto ‘āyāmi āvuso,|| āyāmi āvuso’ ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati,|| na Sakkoti āsanā pi vuṭṭhātuṃ.|| ||
Yadā kho so Bhaggava, puriso aññāsi:|| ||
Parābhūta-rūpo ayaṃ acelo Pāṭika-putto|| ‘Āyāmi āvuso āyāmi āvuso’ ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati|| na Sakkoti āsanā pi vuṭṭhātun ti,|| atha taṃ parisaṃ āgantvā evam ārocesi:|| ||
‘Parābhūta-rūpo bho ayaṃ acelo Pāṭika-putto,|| “āyāmi āvuso,|| āyāmi āvuso” ti vatvā tatth’eva saṃsappati,|| na Sakkoti āsanā’ pi vuṭṭhātun’ ti.|| ||
Evaṃ vutte ahaṃ Bhaggava,|| taṃ parisaṃ etad avocaṃ:|| ||
“Abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya ti diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
‘Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan’ ti|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā” ti.|| ||
22. Atha kho Bhaggava, aññataro Licchavi mahāmatto uṭṭhāy’āsanā taṃ parisaṃ etad avoca:|| ||
‘Tena hi bho muhuttaṃ tāva āgametha yāvāhaṃ gacchāmi.|| ||
[20] App eva nāma aham pi sakkuṇeyyaṃ acelaṃ Pāṭika-puttaṃ imaṃ parisaṃ ānetunt’ ti.|| ||
Atha kho so Bhaggava, Licchavi mahāmatto yena Tindukakhāṇu-paribbājakārāmo yena acelo Pāṭika-putto ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā acelaṃ Pāṭika-puttaṃ etad avoca:|| ||
‘Abhi-k-kam’āvuso Pāṭika-putta,|| abhikkantaṃ te seyyo,|| abhikkantā abhiññātā abhiññātā Licchavī abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇā-mahā-sālā gahapati-necayikā nānā-titthiyā samaṇa-brāhmaṇā samaṇo pi Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraṃ nisinno.|| ||
Bhāsitā kho pana te es’āvuso Pāṭika-putta,|| Vesāliyaṃ parisatiṃ vācā:|| ||
“Samaṇo pi Gotamo ñāṇa-vādo|| aham pi ñāṇa-vādo.|| ||
Ñāṇa-vādo kho pana ñāṇa-vādena arahati uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ dassetuṃ.|| ||
Samaṇo ce Gotamo upaḍḍha-pathaṃ āgaccheyya,|| aham pi upaḍḍha-pathaṃ gaccheyyaṃ.|| ||
Te tattha ubho uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ kareyyāma.|| ||
Ekaṃ ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| dvāhaṃ karissāmi.|| ||
Dve ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| cattārāhaṃ karissāmi.|| ||
Cattāri ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| aṭṭhāhaṃ karissāmi.|| ||
Iti yāvatakaṃ yāvatakaṃ Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| tad diguṇaṃ tad diguṇāhaṃ karissāmī” ti.|| ||
Abhi-k-kama yeva kho āvuso Pāṭika-putta,|| upaḍḍha-pathaṃ,|| sabba-paṭhamaṃ yeva āgantvā Samaṇo Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraṃ nisinno.|| ||
Bhāsitā kho pana te esā āvuso Pāṭika-putta,|| samaṇena Gotamena parisatiṃ vācā:|| ||
“Abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya ti diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
‘Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan’ ti|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā” ti.|| ||
Abhi-k-kam’āvuso Pāṭika-putta,|| abhi-k-kamanen’eva te jayaṃ karissāma,|| Samaṇassa Gotamassa parājayan’ ti.|| ||
Evaṃ vutte Bhaggava, acelo Pāṭika-putto ‘āyāmi āvuso,|| āyāmi āvuso’ ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati na [21] Sakkoti āsanā’ pi vuṭṭhātuṃ.|| ||
Atha kho Bhaggava, Licchavi-mahāmatto acelaṃ Pāṭika-puttaṃ etad avoca:|| ||
‘Kiṃ su nāma te āvuso Pāṭika-putta,|| pāvaḷā su nāma te pīṭhakasmiṃ allīnā,|| pīṭhakaṃ su nāma te pāvaḷāsu allīnaṃ ?|| ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’ ti vatvā tatth’eva saṃsappasi,|| na Sakkosi āsanā pi vuṭṭhātun’ ti.|| ||
Evam pi kho Bhaggava, vuccamāno acelo Pāṭika-putto ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’ ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati,|| na Sakkoti āsanā pi vuṭṭhātuṃ.|| ||
Yadā kho so Bhaggava, Licchavi-mahāmatto aññāsi parābhūta-rūpo ayaṃ acelo Pāṭika-putto,|| ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’ ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati,|| na Sakkoti āsanā pi vuṭṭhātunti,|| atha taṃ parisaṃ āgantvā evam ārocesi:|| ||
‘Parābhūta-rūpo so acelo Pāṭika-putto,|| ‘āyāmi āvuso āyāmi āvuso’ ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati,|| na Sakkoti āsanā pi vuṭṭhātunti.’|| ||
23. Evaṃ vutte ahaṃ Bhaggava, taṃ parisaṃ etad avocaṃ:|| ||
‘Abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya ti diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
“Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan” ti.|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā.|| ||
Sace pi āyasmantānaṃ Licchavīnaṃ evam assa:|| ||
“Mayaṃ acelaṃ Pāṭika-puttaṃ varattāhi bandhitvā go-yugehi āviñjeyyāmā” ti.|| ||
Tā varattā chijjeraṃ Pāṭika-putto vā.|| ||
Abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya [22] taṃ cittaṃ a-p-pahāya ti diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
“Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan” ti.|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā’ ti.|| ||
Atha kho Bhaggava, Jāliyo dārupattik-antevāsī uṭṭhāy’āsanā taṃ parisaṃ etad avoca:|| ||
‘Tena hi bho muhuttaṃ tāva āgametha yāvāhaṃ gacchāmi,|| app eva nāma aham pi sakkuṇeyyaṃ acelaṃ Pāṭika-puttaṃ imaṃ parisaṃ ānetun’ ti.|| ||
Atha kho Bhaggava, Jāliyo dārupattik-antevāsī yena Tindukakhāṇu-paribbājakārāmo yena acelo Pāṭika-putto ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā acelaṃ Pāṭika-puttaṃ etad avoca:|| ||
‘Abhi-k-kam’āvuso Pāṭika-putta,|| abhikkantaṃ te seyyo,|| abhikkantā abhiññātā abhiññātā Licchavī abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇā-mahā-sālā gahapati-necayikā nānā-titthiyā samaṇa-brāhmaṇā samaṇo pi Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraṃ nisinno.|| ||
Bhāsitā kho pana te es’āvuso Pāṭika-putta,|| Vesāliyaṃ parisatiṃ vācā:|| ||
“Samaṇo pi Gotamo ñāṇa-vādo|| aham pi ñāṇa-vādo.|| ||
Ñāṇa-vādo kho pana ñāṇa-vādena arahati uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ dassetuṃ.|| ||
Samaṇo ce Gotamo upaḍḍha-pathaṃ āgaccheyya,|| aham pi upaḍḍha-pathaṃ gaccheyyaṃ.|| ||
Te tattha ubho uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ kareyyāma.|| ||
Ekaṃ ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| dvāhaṃ karissāmi.|| ||
Dve ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| cattārāhaṃ karissāmi.|| ||
Cattāri ce Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyāni karissati,|| aṭṭhāhaṃ karissāmi.|| ||
Iti yāvatakaṃ yāvatakaṃ Samaṇo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karissati,|| tad diguṇaṃ tad diguṇāhaṃ karissāmī” ti.|| ||
Abhi-k-kama yeva kho āvuso Pāṭika-putta,|| upaḍḍha-pathaṃ,|| sabba-paṭhamaṃ yeva āgantvā Samaṇo Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraṃ nisinno.|| ||
Bhāsitā kho pana te esā āvuso Pāṭika-putta,|| samaṇena Gotamena parisatiṃ vācā:|| ||
“Abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya ti diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
‘Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan’ ti|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā.|| ||
Sace pi āyasmantānaṃ Licchavīnaṃ evam assa:|| ||
‘Mayaṃ acelaṃ Pāṭika-puttaṃ varattāhi bandhitvā go-yugehi āviñjeyyāmā’ ti.|| ||
Tā varattā chijjeraṃ Pāṭika-putto vā.|| ||
Abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya ti diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
“Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan” ti.|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā’ ti.|| ||
Abhi-k-kam’āvuso Pāṭika-putta,|| abhi-k-kamanen’eva te jayaṃ karissāma,|| Samaṇassa Gotamassa parājayan’ ti.|| ||
[23] Evaṃ vutte Bhaggava, acelo Pāṭika-putto|| ‘āyāmi āvuso āyāmi āvuso’ ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati,|| na Sakkoti āsanā pi vuṭṭhātuṃ.|| ||
Atha kho Bhaggava, Jāliyo dārupattik-antevāsī acelaṃ Pāṭika-puttaṃ etad avoca:|| ||
‘Kiṃ su nāma te āvuso Pāṭika-putta,|| pāvaḷā su nāma te pīṭhakasmiṃ allīnā,|| pīṭhakaṃ su nāma te pāvaḷāsu allīnaṃ.|| ||
“Āyāmi āvuso, āyāmi āvuso” ti|| vatvā tatth’eva saṃsappasi,|| na saskosi āsanā pi vuṭṭhātun” ti?
Evam pi kho Bhaggava, vuccamāno acelo Pāṭika-putto|| ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’ ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati,|| na Sakkoti āsanā pi vuṭṭhātunti.|| ||
Yadā kho Bhaggava, Jāliyo dārupattik-antevāsī aññāsi parābhūta-rūpo ayaṃ acelo Pāṭika-putto,|| ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’ ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati,|| na Sakkoti āsanā pi vuṭṭhātunti.|| ||
Atha naṃ etad avoca:
24. ‘Bhūta-pubbaṃ āvuso Pāṭika-putta,|| sīhassa miga-rañño etad ahosi:|| ||
“Yan nūn-ā-haṃ aññataraṃ vana-saṇḍaṃ nissāya āsayaṃ kappeyyaṃ,|| tatr’āsayaṃ kappetvā sāyaṇha-samayaṃ āsaya ni-k-khameyyaṃ,|| āsayā ni-k-khamitvā vijambheyyaṃ,|| vijambhitvā samantā catu-d-disā anuvilokeyyaṃ,|| samantā catu-d-disā anuviloketvā ti-k-khattuṃ sīha-nādaṃ nadeyyaṃ,|| ti-k-khattuṃ sīha-nādaṃ naditvā go-carāya pakkameyyaṃ,|| so varaṃ varaṃ miga-saṅghe vadhitvā mudu-maṃsāni mudu-maṃsāni bhakkhayitvā tam eva āsayaṃ ajjhupeyyan” ti.|| ||
Atha kho so sīho miga-rājā aññataraṃ vana-saṇḍaṃ nissāya āsayaṃ kappesi|| tatr’āsayaṃ kappetvā sāyaṇha-samayaṃ āsayā ni-k-khami.|| ||
Āsayā ni-k-khamitvā vijambhi.|| ||
Vijambhitvā samantā catu-d-disā anuvilokesi.|| ||
Samantā catu-d-disā anuviloketvā ti-k-khattuṃ sīha-nādaṃ-nadi.|| ||
Tikkhattuṃ sīha-nādaṃ naditvā go-carāya pakakami.|| ||
So varaṃ varaṃ miga-saṅghe vadhitvā mudu-maṃsāni mudu-maṃsāni bhakkhayitvā tam eva āsayaṃ ajjhupesi.|| ||
[24] Tass’eva kho āvuso Pāṭika-putta,|| sīhassa miga-rañño vighāse saṃvaddho jara-sigālo ditto c’eva balavā ca.|| ||
Atha kho āvuso tassa jara-sigālassa etad ahosi:|| ||
“Ko c’āhaṃ ko sīho miga-rājā?|| ||
Yan nūn-ā-haṃ aññataraṃ vana-saṇḍaṃ nissāya āsayaṃ kappeyyaṃ,|| tatr’āsayaṃ kappetvā sāyaṇha-samayaṃ āsaya ni-k-khameyyaṃ,|| āsayā ni-k-khamitvā vijambheyyaṃ,|| vijambhitvā samantā catu-d-disā anuvilokeyyaṃ,|| samantā catu-d-disā anuviloketvā ti-k-khattuṃ sīha-nādaṃ nadeyyaṃ,|| ti-k-khattuṃ sīha-nādaṃ naditvā go-carāya pakkameyyaṃ,|| so varaṃ varaṃ miga-saṅghe vadhitvā mudu-maṃsāni mudu-maṃsāni bhakkhayitvā tam eva āsayaṃ ajjhupeyyan” ti.”|| ||
Atha kho so āvuso jara-sigālo aññataraṃ vana-saṇḍaṃ nissāya āsayaṃ kappesi.|| ||
Tatr’āsayaṃ kappetvā sāyaṇha-samayaṃ āsayā ni-k-khami.|| ||
Āsayā ni-k-khamitvā vijambhi.|| ||
Vijambhitvā samantā catu-d-disā anuvilokesi.|| ||
Samantā catu-d-disā anuviloketvā ti-k-khattuṃ sīha-nādaṃ-nadissāmī ti segālakaṃ yeva anadi,|| bheraṇḍakaṃ yeva anadi.|| ||
Ke ca chave segāle,|| ke pana sīha-nāde ti?
Evam eva kho tvaṃ āvuso Pāṭika-putta,|| Sugatāpadānesu jīvamāno|| Sugatātirittāni bhuñjamāno|| Tathāgate Arahante Sammā Sambuddhe āsādetabbaṃ maññasi.|| ||
Ke ca chavo Pāṭika-putto|| kā ca Tathāgatānaṃ Arahantānaṃ Sammā Sambuddhānaṃ āsādanā’ ti?|| ||
25. Yato kho Bhaggava, Jāliyo dārupattik-antevāsī iminā opammena n’eva asakkhi acelaṃ Pāṭika-puttaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ,|| atha naṃ etad avoca:|| ||
[25] ‘Sīho ti attāṇaṃ samekkhiyānaṃ|| maññi kotthu miga-rājā ‘ham asmi,|| Tath’eva so segālakaṃ anadi,|| Ke ca chavo segāle,|| ke pana sīha-nāde’ ti?’|| ||
Evam eva kho tvaṃ āvuso Pāṭika-putto,|| Sugatāpadānesu jīvamāno|| Sugatātirittāni bhuñjamāno|| Tathāgate Arahante Sammā Sambuddhe āsādetabbaṃ maññasi.|| ||
Ke ca chavo Pāṭika-putto,|| kā ca Tathāgatānaṃ Arahantānaṃ Sammā Sambuddhānaṃ āsādanā’ ti?
26. Yato kho Bhaggava, Jāliyo dārupatnikantevāsi iminā pi opammena n’eva asakkhi acelaṃ Pāṭika-puttaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ,|| atha naṃ etad avoca:|| ||
‘Aññaṃ anucaṅkamanaṃ|| Attānaṃ vighāse samekkhiya|| Yāv’attāṇaṃ na passati|| Kotthu tāva vyaggho ti maññati|| Tath’eva so segālakaṃ anadi|| Ke ca chavo segāle|| ke pana sīha-nāde’ ti?|| ||
Evam eva kho tvaṃ āvuso Pāṭika-putta,|| Sugatāpadānesu jivamāno|| Sugatātirittāni bhuñjamāno|| Tathāgate Arahante Sammā Sambuddhe āsādetabbaṃ maññasi.|| ||
Ke ca chavo Pāṭika-putto,|| kā ca Tathāgatānaṃ Arahantānaṃ Sammā Sambuddhānaṃ āsādanā’ ti?|| ||
27. Yato kho Bhaggava, Jāliyo dārupattik-antevāsī iminā [26] pi opammena n’eva asakkhi acelaṃ Pāṭika-puttaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ,|| atha naṃ etad avoca:|| ||
‘Bhutvāna bheke khala-mūsikāyo|| Kaṭasīsu khittāni ca koṇapāni,|| Mahā-vane suñña-vane vivaḍḍho|| Amaññi kotthu miga-rājā’ham asmi,|| Tath’eva so segālakaṃ anadi|| Ke ca chavo segālo,|| ke pana sīha-nāde ti?’|| ||
Evam eva kho tvaṃ āvuso Pāṭika-putta,|| Sugatapadānesu jīvamāno|| Sugatātirittāni bhuñjamāno|| Tathāgate Arahante Sammā Sambuddhe āsādetabbaṃ maññasi.|| ||
Ke ca chavo Pāṭika-putto,|| kā ca Tathāgatānaṃ Arahantānaṃ Sammā Sambuddhānaṃ āsādanā’ ti?|| ||
Yato kho Bhaggava, Jāliyo dārupattik-antevāsī iminā pi opammena n’eva asakkhi acelaṃ Pāṭika-puttaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ,|| atha taṃ parisaṃ āgantvā evam ārocesi:|| ||
‘Parābhūta-rupo bho acelo Pāṭika-putto,|| ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’ ti|| vatvā tatth’eva saṃsappati,|| na Sakkoti āsanā pi vuṭṭhātun’ ti.|| ||
Evaṃ vutte ahaṃ Bhaggava,|| taṃ parisaṃ etad avocaṃ:
‘Abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya ti diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
“Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan” ti.|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā.|| ||
Sace pi āyasmantānaṃ Licchavīnaṃ evam assa:|| ||
“Mayaṃ acelaṃ Pāṭika-puttaṃ varattāhi bandhitvā go-yugehi [27] āviñjeyyāmā” ti.|| ||
Tā varattā chijjeraṃ Pāṭika-putto vā.|| ||
Abhabbo acelo Pāṭika-putto taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya ti diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā mama sammukhī-bhāvaṃ āgantuṃ.|| ||
Sace pi’ssa evam assa:|| ||
“Ahaṃ taṃ vācaṃ a-p-pahāya taṃ cittaṃ a-p-pahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭi-nissajjitvā Samaṇassa Gotamassa sammukhī-bhāvaṃ gaccheyyan” ti.|| ||
muddhā pi tassa vipateyyā’ ti.|| ||
28. Atha kho ahaṃ Bhaggava, taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya|| sandassesiṃ samādapesiṃ samuttejesiṃ sampahaṃsesiṃ|| taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya sanda-s-setvā samāda-petvā samutte-chetvā sampahaṃ-setvā mahā-bhandhanā mokkhaṃ karitvā,|| catur-ā-sīti-pāṇa-sahassāni mahā-viduggā uddharitvā,|| tejo-dhātuṃ samāpajjitvā,|| satta-tālaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā,|| aññaṃ satta-tālam pi acciṃ abhinimminitvā jalitvā dhūmāyitvā Mahā-vane kūṭā-gāra-sālāya paccuṭṭhāsiṃ.|| ||
Atha kho Bhaggava, Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaṃ ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ Bhaggava,|| Sunakkhattaṃ Licchavi-puttaṃ etad avocaṃ:|| ||
‘Taṃ kim maññasi Sunakkhatta?|| ||
Yath’ev’ahaṃ te acelaṃ Pāṭika-puttaṃ ārabbha vyākāsiṃ,|| tath’eva taṃ vipakkaṃ|| no aññathā vā’ ti?|| ||
‘Yath’eva me bhante,|| Bhagavā acelaṃ Pāṭika-puttaṃ ārabbha vyākāsi,|| tath’eva taṃ vipakkaṃ|| no aññathā’ ti.|| ||
‘Taṃ kim maññasi Sunakkhatta?|| ||
Yadi evaṃ sante kataṃ vā hoti,|| uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ akataṃ vā’ ti?|| ||
‘Addhā kho pana bhante,|| evaṃ sante kataṃ hoti,|| uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ|| no akatan’ ti.|| ||
‘Evam pi kho maṃ tvaṃ mogha-purisa,|| uttari-manussa-dhammā [28] iddhi-pāṭihāriyaṃ karontaṃ evaṃ vadesi:|| ||
“Na hi pana me bhante,|| Bhagavā uttari-manussa-dhammā iddhi-pāṭihāriyaṃ karotī” ti.|| ||
Passa mogha-purisa,|| yāvañ ca te idaṃ aparaddhan’ ti.|| ||
Evam pi kho Bhaggava,|| Sunakkhatto Licchavi-putto mayā vuccamāno apakkam’eva imasmā Dhamma-Vinayā yathā taṃ Āpāyiko Nerayiko.”|| ||
Aggaññapaññattikathā
29. “Aggaññañ c’āhaṃ Bhaggava, pajānāmi,|| tañ ca pajānāmi tato ca uttaritaraṃ pajānāmi,|| tañ ca pajānanaṃ na parāmasāmi,|| aparāmasato ca me paccattaṃ yeva nibbuti viditā,|| yad abhijānaṃ Tathāgato no anayaṃ āpajjati.|| ||
Santi Bhaggava, eke samaṇa-brāhmaṇā Issara-kuttaṃ Brahma-kuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññāpenti.|| ||
Te’haṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi:|| ||
‘Saccaṃ kira tumhe āyasmanto Issara-kuttaṃ Brahma-kuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ ti?|| ||
Te ca me evaṃ puṭṭhā:|| ‘Āmo’ ti paṭijānanti.|| ||
Te’haṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Kathaṃ vihitakaṃ pana tumhe āyasmanto Issara-kuttaṃ Brahma-kuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ ti.|| ||
Te mayā puṭṭhā na sampāyanti.|| ||
Asampāyantā mamañ ñeva paṭipucchanti.|| ||
Tes’āhaṃ puṭṭho vyākaromi:
30. ‘Hoti kho so āvuso samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṃ loko saṃvaṭṭati.|| ||
Saṅvaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā Ābhassara-saṃvaṭṭanikā honti.|| ||
Te tattha honti mano-mayā pīti-bhakkhā sayam-pabhā antalikkha-carā subha-ṭṭhāyino,|| ciraṃ dīgham addhānaṃ tiṭṭhanti.|| ||
Hoti kho so āvuso samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṃ loko vivaṭṭati,|| vivaṭṭamāne loke suññaṃ Brahma-vimānaṃ pātu-bhavati.|| ||
Atha [29] aññataro satto āyu-kkhayā vā puñña-kkhayā vā Ābhassara-kāyā cavitvā suññaṃ Brahma-vimānaṃ uppajjati.|| ||
So tattha hoti mano-mayo pīti-bhakkho sayam-pabho antalikkha-caro subha-ṭṭhāyī,|| ciraṃ dīgham addhānaṃ tiṭṭhati.|| ||
Tassa tattha ekakassa dīgha-rattaṃ nibbusitattā anabhirati paritassanā uppajjati:|| ||
“Aho vata aññe pi sattā itthattaṃ āgaccheyyun” ti.|| ||
Atha añña pi sattā āyu-kkhayā vā puñña-kkhayā vā Ābhassara-kāyā cavitvā suññaṃ Brahma-vimānaṃ upapajjanti tassa sattassa saha-vyataṃ.|| ||
Te pi tattha honti mano-mayā pīti-bhakkhā samaypahā antalikkhacarā subha-ṭṭhāyino ciraṃ dīgham addhānaṃ tiṭṭhanti.|| ||
Tatr’āvuso yo so satto paṭhamaṃ upapanno,|| tassa evaṃ hoti:|| ||
“Aham asmi Brahmā Mahā-Brahmā abhibhū anabhibhūto aññad-atthu-daso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sañjitā vasī pitā bhūta-bhavyānaṃ.|| ||
Mayā ime sattā nimmitā.|| ||
Taṃ kissa hetu?|| ||
Mamañ hi pubbe etad ahosi:|| ||
‘Aho vata aññe pi sattā itthattaṃ āgaccheyyun’ ti.|| ||
Iti mamañ ca mano-paṇidhi,|| ime ca sattā itthattaṃ āgatā” ti.|| ||
Ye pi te sattā pacchā upapannā,|| tesam pi evaṃ hoti:|| ||
“Ayaṃ kho bhavaṃ Brahmā Mahā-Brahmā abhibhū anabhibhūto aññad-atthu-daso vasavattī issaro kattā nimmātā saṭṭhā sañjitā vasī pitā bhūta-bhavyānaṃ.|| ||
Iminā mayaṃ bhotā Brahmunā nimmitā.|| ||
Taṃ kissa hetu?|| ||
Imañ hi mayaṃ addasāma idha paṭhamaṃ uppannaṃ,|| mayaṃ pan amhā pacchā uppannā” ti.|| ||
[30] Tatr’āvuso, yo so satto paṭhamaṃ uppanno.|| ||
So dīghāyukataro ca hoti vaṇṇa-vantataro ca mahesakkhataro ca.|| ||
Ye pana te sattā pacchā uppannā,|| te appāyukatarā ca honti du-b-baṇṇatarā ca appesakkhatarā ca.|| ||
Ṭhānaṃ kho pan’etaṃ āvuso,|| vijjati yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati.|| ||
Itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.|| ||
Agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito samāno ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya,|| appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathā-rūpaṃ ceto-samādhiṃ phusati,|| yathā samāhite citte taṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati,|| tato paraṃ nānussarati.|| ||
So evam āha:|| ||
“Yo kho so bhavaṃ Brahmā Mahā-Brahmā abhibhū anabhibhūto aññad-atthu-daso vasavattī issaro kattā nimmātā saṭṭhā sañjitā vasī pitā bhūta-bhavyānaṃ,|| yena mayaṃ bhotā Brahmunā nimmitā,|| so nicco dhuvo sassato avipariṇāma-dhammo sassata-samaṃ tath’eva ṭhassati.|| ||
Ye pana mayaṃ ahumhā tena bhotā Brahmunā nimmitā,|| te mayaṃ aniccā addhuvā appāyukā cavana-dhammā itthattaṃ āgatā” ti.|| ||
Evaṃ vihitakaṃ bho tumhe āyasmanto Issara-kuttaṃ Brahma-kuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññāpethā’ ti.|| ||
Te evam āhaṃsu:|| ||
“Evaṃ kho no āvuso Gotama sutaṃ yath’ev’āyasmā Gotamo āhā” ti.|| ||
Aggaññña c’āhaṃ Bhaggava, pajānāmi tañ ca pajānāmi tato ca uttaritaraṃ pajānāmi,|| tañ ca pajānanaṃ na parāmasāmi,|| aparāmasato ca me paccattaṃ yeva nibbuti viditā,|| yad abhijānaṃ Tathāgato no anayaṃ āpajjati.”|| ||
§
31. “Santi Bhaggava, eke samaṇa-brāhmaṇā khiḍḍā-padosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññāpenti.|| ||
Te’haṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi:|| ||
‘Saccaṃ kira tumhe āyasmanto khiḍḍā-padosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññāpethā’ ti?|| ||
Te ca me evaṃ puṭṭhā|| “Āmo” ti paṭijānanti.|| ||
[31] Te’haṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Kathaṃ vihitakaṃ no pana tumhe āyasmanto khiḍḍā-padosikaṃ ācariyakaṃ aggañasañaṃ paññāpethā’ ti?|| ||
Te mayā puṭṭhā na sampāyanti.|| ||
Asampāyantā mamañ ñeva paṭipucchanti.|| ||
Tes’āhaṃ puṭṭho vyākaromi:|| ||
‘Sant’āvuso khiḍḍā-padūsikā nāma devā.|| ||
Te ati-velaṃ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannā viharanti.|| ||
Tesaṃ ati-velaṃ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannānaṃ,|| viharataṃ sati sammussati.|| ||
Satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavanti.|| ||
Ṭhānaṃ kho pan’etaṃ āvuso vijjati,|| yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati.|| ||
Itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.|| ||
Agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito samāno ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya,|| appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathā-rūpaṃ ceto-samādhiṃ phusati,|| yathā samāhite citte taṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati,|| tato paraṃ nānussarati.|| ||
So evam āha:|| ||
“Ye kho te bhonto devā na khiḍḍā-padūsikā te na ati-velaṃ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannā viharanti.|| ||
Tesaṃ nātivelaṃ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannānaṃ viharataṃ sati na sammussati.|| ||
Satiyā asammosā te devā tamhā kāyā na cavanti.|| ||
Niccā dhuvā sassatā avipariṇāma-dhammā sassata-samaṃ tath’eva ṭhassanti.|| ||
Ye pana mayaṃ ahumhā khiḍḍā-padūsikā te mayaṃ ati-velaṃ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannā viharataṃ.|| ||
Hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannānā viharimhā.|| ||
Tesaṃ nātivelaṃ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannānaṃ viharataṃ sati sammussi.|| ||
Satiyā sammosā evaṃ mayaṃ tamhā kāyā cutā aniccā addhuvā appāyukā cavana-dhammā itthattaṃ āgatā” ti.|| ||
Evaṃ vihitakaṃ [32] bho tumhe āyasmanto khiḍḍā-padosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ ti?|| ||
Te evam āhaṃsu:|| ||
“Evaṃ kho no āvuso,|| Gotama sutaṃ yath’ev’āyasmā Gotamo āhā” ti.|| ||
Aggaññña c’āhaṃ Bhaggava, pajānāmi tañ ca pajānāmi tato ca uttaritaraṃ pajānāmi,|| tañ ca pajānanaṃ na parāmasāmi,|| aparāmasato ca me paccattaṃ yeva nibbuti viditā,|| yad abhijānaṃ Tathāgato no anayaṃ āpajjati.”|| ||
§
31. Santi Bhaggava, eke samaṇa-brāhmaṇā mano-padosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti.|| ||
Te’haṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi:|| ||
‘Saccaṃ kira tumhe āyasmanto mano-padosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ ti?|| ||
Te ca me evaṃ puṭṭhā|| ‘Āmo’ ti paṭijānanti.|| ||
Te’haṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Kathaṃ vihitakaṃ no pana tumhe āyasmanto mano-padosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā?’ Ti.|| ||
Te mayā puṭṭhā na sampāyanti.|| ||
Asampāyantā mamañ ñeva paṭipucchanti.|| ||
Tes’āhaṃ puṭṭho vyākaromi:|| ||
‘Sant’āvuso, Mano-padūsikā nāma devā.|| ||
Te ati-velaṃ añña-m-aññaṃ upanijjhāyanti.|| ||
Te ati-velaṃ añña-m-aññaṃ upanijjhāyantā añña-m-aññamhi cittāni padūsenti.|| ||
Añña-m-aññaṃ paduṭṭha-cittā kilanta-kāyā kilanta-cittā te devā tamhā kāyā cavanti.|| ||
Ṭhānaṃ kho pan’etaṃ āvuso,|| vijjati yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati,|| itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.|| ||
Agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito samāno ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya,|| appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathā-rūpaṃ ceto-samādhiṃ phusati,|| yathā samāhite citte taṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati,|| tato paraṃ nānussarati.|| ||
So evam āha:|| ||
“Ye kho te bhonto devā na Mano-padūsikā te nātivelaṃ añña-m-aññaṃ upanijjhāyanti.|| ||
Te nātivelaṃ añña-m-aññaṃ upanijjhāyantā añña-m-aññamhi cittāni na ppadūsenti.|| ||
Te añña-m-aññamhi appaduṭṭha-cittā akilanta-kāyā akilanta-cittā te devā [33] tamhā kāyā na cavanti niccā dhuvā sassatā avipariṇāma-dhammā sassati-samaṃ tath’eva ṭhassanti.|| ||
Ye pana mayaṃ ahumhā Mano-padūsikā te mayaṃ ati-velaṃ añña-m-aññaṃ upanijjhāyimhā.|| ||
Te mayaṃ ati-velaṃ añña-m-aññaṃ upanijjhāyantā añña-m-aññamhi cittāni padūsayimhā.|| ||
Te mayaṃ añña-m-aññaṃ paduṭṭha-cittā kilanta-kāyā kilanta-cittā eva,|| mayaṃ tamhā kāyā cutā aniccā addhuvā appāyukā cavana-dhammā itthattaṃ āgatā” ti.|| ||
Evaṃ vihitakaṃ bho tumhe āyasmanto mano-padosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ ti.|| ||
Te evam āhaṃsu:|| ||
“Evaṃ kho no āvuso Gotama,|| sutaṃ yathecāyasmā Gotamo āhā” ti.|| ||
Aggaññña c’āhaṃ Bhaggava, pajānāmi|| tañ ca pajānāmi|| tato ca uttaritaraṃ pajānāmi,|| tañ ca pajānanaṃ na parāmasāmi,|| aparāmasato ca me paccattaṃ yeva nibbuti viditā,|| yad abhijānaṃ Tathāgato no anayaṃ āpajjati.”|| ||
§
32. Santi Bhaggava, eke samaṇa-brāhmaṇā adhicca-samuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti.|| ||
Te’haṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi:|| ||
‘Saccaṃ kira tumhe āyasmanto adhicca-samuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ ti?|| ||
Te ca me evaṃ puṭṭhā|| ‘Āmo’ ti paṭijānanti.|| ||
Te’haṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Kathaṃ vihitakaṃ no pana tumhe āyasmanto adhicca-samuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ ti?|| ||
Te ca mayā puṭṭhā na sampāyanti.|| ||
Asampāyantā mamañ ñeva paṭipucchanti.|| ||
Tes’āhaṃ puṭṭho vyākaromi:|| ||
‘Sant’āvuso, Asañña-sattā nāma devā.|| ||
Saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavanti.|| ||
Ṭhānaṃ kho pan’etaṃ āvuso vijjati,|| yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati,|| itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.|| ||
Agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito samāno ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya,|| appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathā-rūpaṃ ceto-samādhiṃ phusati,|| yathā samāhite citte taṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati,|| tato paraṃ nānussarati.|| ||
So evam āha:|| ||
“Adhicca-samuppanno attā ca loko ca.|| ||
Taṃ kissa hetu?|| ||
[34] Ahaṃ hi pubbe nāhosiṃ,|| so’mhi etarahi ahutvā santatāya pariṇato.|| ||
Evaṃ vihitakaṃ bho pana tumhe āyasmanto adhicca-samuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā” ti.|| ||
Te evam āhaṃsu:|| ||
‘Evaṃ kho no āvuso,|| Gotama sutaṃ yathecāyasmā Gotamo āhā’ ti.|| ||
Aggaññña c’āhaṃ Bhaggava, pajānāmi|| tañ ca pajānāmi|| tato ca uttaritaraṃ pajānāmi,|| tañ ca pajānanaṃ na parāmasāmi,|| aparāmasato ca me paccattaṃ yeva nibbuti viditā,|| yad abhijānaṃ Tathāgato no anayaṃ āpajjati.”|| ||
§
33. “Evaṃ vādiṃ kho maṃ Bhaggava,|| evam akkhāyiṃ eke samaṇa-brāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbh’ācikkhanti:|| ||
‘Viparīto Samaṇo Gotamo bhikkhavo ca.|| ||
Samaṇo Gotamo evam āha:|| ||
“Yasmiṃ samaye subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharati,|| sabbaṃ tasmiṃ samaye asubhan t’eva pajānātī” ti.’|| ||
Na kho panāhaṃ Bhaggava evaṃ vadāmi:|| ||
‘Yasmiṃ samaye subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharati|| sabbaṃ tasmiṃ samaye asubhan t’eva pajānātī’ ti.|| ||
Evaṃ ca khv’āhaṃ Bhaggava, vadāmi:|| ||
‘Yasmiṃ samaye subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharati,|| subhan t’eva tasmiṃ samaye pajānātī’ ti.”|| ||
“Teca bhante, viparītā ye Bhagavantaṃ viparītato dahanti bhikkhavo ca|| evaṃ pasanno ahaṃ.|| ||
Bhagavati, [35] pahoti ca me Bhagavā tathā dhammaṃ desetuṃ yathā ahaṃ subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja vihareyyan” ti.|| ||
“Dukkaraṃ kho evaṃ Bhaggava,|| tayā añña-diṭṭhikena añña-khantikena añña-rucikena aññatr’āyogena aññatr’ācariyakena subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharituṃ.|| ||
Iṅgha tvaṃ Bhaggava, yo ca te ayaṃ mayi pasādo,|| tam eva tvaṃ sādhukaṃ anurakkhā” ti.|| ||
“Sace taṃ bhante, mayā dukkaraṃ añña-diṭṭhikena añña-khantikena añña-rucikena aññatr’āyogena aññatr’ācariyakena subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharituṃ,|| yo ca me ayaṃ bhante, Bhagavati pasādo,|| tam evāhaṃ sādhukam anurakkhissāmī” ti.|| ||
Idam avoca Bhagavā.|| ||
Attamano Bhaggava-gotto paribbājako Bhagavato bhāsitaṃ abhinandi.|| ||
Pāṭika Suttaṃ

Mốc I : Hoàn cảnh trước khi Phật ra đời
Mốc II : Sự kiện Phật đản sanh
Mốc III: Giai đoạn tuổi thơ của Bồ tát Tất Đạt Đa
Mốc IV : Giai đoạn trưởng thành - xuất gia
Mốc V : Tầm đạo
Mốc VI : Thành đạo
Mốc VII: Những vị đệ tử đầu tiên
Mốc VIII : Tăng đoàn lớn mạnh
Mốc IX: Mười ba năm cuối cuộc đời Đức Phật
Mốc X : Đức Phật nhập niết bàn