Dīgha Nikāya
Sutta 30
Lakkhaṇa Suttantaṃ
Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series
[142]
[1][rhyt] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi ‘bhikkhavo’ ti.|| ||
“Bhadante” ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.|| ||
Bhagavā etad avoca:
[2][rhyt] Dvattiṃs’imāni bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahā-purisassa dve gatiyo bhavanti anaññā:|| ||
Sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti Cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti seyyath’īdaṃ:|| ||
Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena [samena] abhivijīya ajjhā-vasati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti Sammā Sambuddho loke vivatta-c-chado.|| ||
[3][rhyt] Katamāni ca tāni bhikkhave mahā- [143] purisassa dvattiṃsa mahā-purisa-lakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahā-purisassa dve [va] gatiyo honti anaññā?|| ||
Sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti Cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti seyyath’īdaṃ:|| ||
Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena [samena] abhivijīya ajjhā-vasati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti Sammā Sambuddho loke vivatta-c-chado.|| ||
[1.] Idha, bhikkhave, mahā-puriso suppati-ṭ-ṭhita-pādo hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso suppati-ṭ-ṭhita-pādo hoti|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[2.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-purisassa heṭṭhā-pāda-talesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāra-paripūrāni suvibhatt-antarāni.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-purisassa heṭṭhā-pāda-talesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāra-paripūrāni,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[3.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso āyata-paṇhī hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso āyata-paṇhī hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purissa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[4.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso dīgh’aṅgulī hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso dīghaṅgulī hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[5.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso mudu-taluṇa-hattha-pādo hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso mudu-taluṇa-hattha-pādo hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[6.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso jāla-hattha-pādo hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso jāla-hattha-pādo hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[7.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso ussaṅkha-pādo hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso ussaṅkha-pādo hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[8.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso eṇi-jaṅgho hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso eṇi-jaṅgho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[9.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso ṭhitako’va anonamanto ubhohi pāṇi-talehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso ṭhitako’va anonamanto ubhohi pāṇi-talehi jaṇṇukāni parimasati parimaccati,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[10.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso kosohita-vattha-guyho hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso kosohita-vattha-guyho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[11.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso suvaṇṇa-vaṇṇo hoti|| kañcana-sannibha-ttaco hoti..|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso suvaṇṇa-vaṇṇo hoti,|| kañcana-sannibha-ttaco hoti.|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[12.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso sukhuma-cchavi hoti|| sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalippati.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso sukhuma-cchavi hoti,|| sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalippati|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[144] [13.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso ekeka-lomo hoti,|| ekekāni lo-māni lomakūpesu jātāni honti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso ekeka-lomo hoti,|| ekekāni lo-māni lomakūpesu jātāni hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[14.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso uddhagg-lomo hoti,|| uddhaggāni lo-māni jātāni nīlāni añjana-vaṇṇāni kuṇḍalā-vattāni padakkhiṇā-vattaka-jātāni honti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso uddhagga-lomo hoti,|| uddhaggāni lo-māni jātāni nīlāni añjana-vaṇṇāni kuṇḍaḍalā-vattāni padakkhiṇā-vattaka-jātāni honti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[15.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso brahm’-ujju-gatto hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso brahm’-ujju-gatto hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[16.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso satt’-ussado hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso satt’-ussado hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[17.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso sīha-pubbaddha-kāyo hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso sīha-pubbaddha-kāyo hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[18.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso cit’-antaraṃso hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso cit’-antaraṃso hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[19.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso nigrodha-parimaṇḍalo hoti,|| yāvatakv assa kāyo|| tāvatakv assa vyāmo,|| yāvatakv assa vyāmo|| tāvatakv assa kāyo.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso nigrodha-parimaṇḍalo hoti,|| yāvatakavassa kāyo,|| tāvatakv assa vyāmo,|| yāvatakv assa vyāmo|| tāvatakv assa kāyo,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[20.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso samavatta-k-khandho hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso samavatta-k-khandho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[21.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso easaggas’-aggī hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso easaggas’-aggī hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[22.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso sīha-hanu hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso sīha-hanu hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[23.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso cattārīsa-danto hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso cattārīsa-danto hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[24.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso sama-danto hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso sama-danto hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[25.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso avivara-danto hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso avivara-danto hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[26.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso susukka-dāṭho hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso susukka-dāṭho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[27.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso pahūta-jivho hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso pahūta-jivho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[28.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso brahma-ssaro hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso brahma-ssaro hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[29.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso karavīkabhiṇī hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso karavīkabhiṇī hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[30.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso abhinīla-netto hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso abhinīla-netto hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[32.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso go-pamukho hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso go-pamukho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[32.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso uṇṇā bhamuk-antare jātā hoti odātā mudu-tūla-sannibhā.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso uṇṇā bhamuk-antare jātā hoti odātā mudu-tula-sannibhā,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||
[145] [33.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso uṇhīsa-sīso hoti.|| ||
Yam pi bhikkhave mahā-puriso uṇhīsa-sīso hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati|| ||
[4][rhyt] Imāni kho tāni bhikkhave dvattiṃsa mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahā-purisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā.|| ||
Sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti Cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado|| ||
Imāni kho bhikkhave dvattiṃsa mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇāni bāhirakā pi isayo dhārenti.|| ||
No ca kho te jānanti ‘imassa kammassa katattā imaṃ lakkhaṇaṃ paṭilabhantī’ ti.|| ||
Suppati-ṭ-ṭhitapādalakkhaṇaṃ (1)
[5][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ puramaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno daḷha-samādāno ahosi,|| kusalesu dhammesu avatthita samādāno,|| kāya-sucarite vacī-sucarite mano-sucarite,|| dāna-saṃvibhāge sīla-samādāne uposathupavāse matteyyatāya petteyyatāya sāmaññatāya brahmaññatāya kule jeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu ca adhikusalesu [146] dhammesu,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulantā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gadhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| suppati-ṭ-ṭhita-pādo hoti,|| samaṃ pādaṃ bhūmiyaṃ nikkhipati,|| samaṃ uddharati,|| samaṃ sabbā-vantehi pāda-talehi bhūmiṃ phusati.|| ||
[6][rhyt] So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni sattaratanāni bhavanti,|| seyyath’īdaṃ:|| Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti surā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā,|| so imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena ahivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Avikkhamhiyo hoti kenaci manussabhūtena paccattikena paccāmittena.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado,|| Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Avikkhamabhiyo hoti abbhantarehi vā bāhirehi vā paccatthikehi paccāmittehi rāgena vā dosena vā mohena vā samaṇena [147] vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Sacce ca dhamme ca dame ca saṃyame|| Soceyya sīlālayuposathesu ca,|| Dāne ahiṃsāya asāhase rato|| daḷhaṃ samādāya samattamācari|| ||
So tena kammena divaṃ apakkami|| Sukhaṃ ca khiḍḍāratiyo ca avahi tato cavitvā punarāgato idha|| Samehi pādehi phusī vasundharaṃ|| ||
Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā|| Samappatiṭṭhassa na hoti khambhanā,|| Gihi’ssa vā pabba-jitassa vā puna|| Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotakaṃ|| ||
Akkhambhiyo hoti agāramāvasaṃ|| Parābhibhu sattubhī sattumaddano,|| Manussabhūtenidha hoti kenaci|| Akkhamhiyo tassa phalena kammuno|| ||
Sace ca pabbajjamupeti tādiso|| Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo,|| Aggo na so gacchati jātu khambhataṃ|| Naruttamo esahi tassa dhammatā’ ti|| ||
Pādatalesu cakkalakkhaṇaṃ (2)
[7][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno [148] bahu-janassa sukhāvaho ahosi,|| ubbegaṃ uttāsaṃ bhayaṃ apanuditā dhammikaṃ ca rakkāvaraṇaguttiṃ saṃvidhātā saparivāraṃ ca dānaṃ adāsi.|| ||
So tassakammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gadhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati.|| ||
Heṭṭhā pādatalesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāra-paripūrāni suvihattantarāni.|| ||
So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakkavatatī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Mahāparivāro hoti,|| mahā’ssa honti parivārā brāhmaṇa-gahapatikā negamajāna-padā gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Mahāparivāro hoti,|| mahā’ssa honti parivārā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā gadhabbā.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca Tatth’etaṃ vuccati:
Pure puratthā purimāsu jātisu|| manussa-bhūto bahunaṃ sukhāvaho,|| Ubbega-uttāsa-bhayāpanūdano|| Guttīsu rakkhāvaraṇesu ussuko|| ||
[149] So tena kammena divaṃ samakkami|| Sukhañca khiḍḍā ratiyo ca anvabhī,|| Tato civitvā punarāgato idha|| Cakkāni pādesu duvesu vindati|| Samantanemīni sahassarāni ca|| ||
Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā,|| Disvā kumāraṃ satapuññalakkhaṇaṃ|| Parivāravā hessati sattumaddano|| Tathā hi cakkāni samantanemini|| ||
Sace na pabbajjamupeti tādiso,|| Vatteti cakkaṃ paṭhaviṃ pasāsati|| Tassānuyuttā’dha1 bhavanti khattiyā|| Mahāyasaṃ samparivārayanti naṃ|| ||
Sace ca pabbajjamupeti tādiso,|| Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo|| Devāmanussā surasakka rakkhasā|| Gadhabbanāgā vihagā catu-p-padā|| Anuttaraṃ deva-manussapūjitaṃ|| Mahāyasaṃ samparivārayanti nanti|| ||
Āyatapaṇahitādini tīni lakkhaṇāni (3-5)
[8][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno pāṇ-ā-tipātaṃ pahāya pāṇ-ā-tipātā paṭivirato ahosi,|| nihitadaṇeḍā nihita-sattho lajjī dayāpanto sabba-pāṇabhūtahitānukampi vihāsi,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussantattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gadhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni tīṇi māhā-purisa- [150] lakkhaṇāni paṭilabhati,|| āyata-paṇhī ca hoti dīghaṅgulī ca Brahmuju-gatto ca.|| ||
So tehi lakkhaṇehi samannāgato,|| sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti Cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Dīghāyuko hoti viraṭṭhitiko,|| dīghamāyumpāleti.|| ||
Na sakkā hoti antarā jīvitā vorepetuṃ kenaci manussabhūtena pacc’atthi-kena paccāmittena.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Dīghāyuko hoti cira-ṭ-ṭhitiko,|| dīghamāyumpāleti,|| na sakkā hoti antarā jīvitā voropetuṃ paccatthikehi paccāmittehi samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Maraṇavadha bhayattano viditvā|| Paṭivirato paramāraṇāyahosi|| Tena sucaritena saggamagamā|| Sukataphalavipākamanuhosi|| ||
Caviya punaridhāgato samāno|| Paṭilabhati idha tīṇi lakkhaṇāni,|| Bhavati vipuladīghapāsaṇabhiko|| Brahmā’va sūju subho sujātagatto|| ||
Subhujo susu susaṇṭhito sujāto|| Mudu-taeṇaṅ-guliy’assa honti dīghā,|| [151] tīhi purisa-varagga-lakkhaṇehi|| Cira-yapanāya kumāramādiyanti|| ||
Bhavati yadi gihī ciraṃ yapeti|| Cirataraṃ pabbajati yadi tato hi|| Yāpayati vasiddhi bhāvanāya|| Iti dīghāyukatāya tannimittanti|| ||
Satatussadatālakkhaṇaṃ (6)
[9][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno dātā ahosi paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| satt’-ussado hoti.|| ||
Sattassa ussadā honti: uhosu hatthesu ussadā honti,|| uhosu pādosu ussadā honti,|| uhosu aṃsakūṭesu ussadā honti,|| khadhe ussadā hoti.|| ||
So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni sattaratanāni bhavanti,|| seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Lābhī hoti paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Lābhī hoti paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||
[152] Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Khajjabhojanaṃ atha leyyasāyiyaṃ|| Uttamaggarasadāyako ahu|| Tena so sucaritena kammunā|| Nandane ciramahippamodati|| ||
Sattavussado idhādhigacchati|| Hatthapādamudutalañca vindati,|| Āhu byañjana-nimittakovidā|| Khajja bhojja rasa-lābhitāya naṃ|| ||
Taṃ gihi’ssapi tadatthajotakaṃ|| Pabbajampi ca tadādhigacchati,|| Khajjabhojanassa lābhiruttamaṃ|| Āhu sabbagihibadhanacchidanti|| ||
Karacaraṇamudutājālatālakkhaṇāni (7-8)
[10][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno catūhi saṅgahavatthūhi janaṃ saṅgāhako ahosi dānena peyyavajjena1 attha-cariyāya samān’attatāya,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni [153] dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| mudutaeṇahatthapādo ca hoti jāla-hattha-pādo ca.|| ||
So tehi lakkhaṇehi samannāgato,|| sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni sattaratanāni bhavanti,|| seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā,|| so imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Susaṅgahita-parijano hoti,|| susaṅgahitāssa honti brāhmaṇa-gahapatikā negamajāna-padā gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Susaṅgahita-parijano hoti,|| susaṅgahitā’ssa honti bhikkhū bhikkhūṇiyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā Gandhabbā.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||
Etam atthaṃ Bhagavāavoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Dānampi c’atthacariyatañ ca|| Piyavadanaṃ ca samānachandataṃ ca|| Kariya cariya susaṅgahaṃ bahunnaṃ|| Anavamatena guṇena yāti saggaṃ|| ||
Vacīya punaridhāgato samāno|| Karacaraṇamudutalañca jālino ca,|| Atirucirasuvaggudassaneyyaṃ|| Paṭilabhati daharo susu kumāro|| ||
[154] Bhavati parijanassavo vidheyyo|| Mahimiva māvasate1 susaṅgahīto,|| Piyavadu hitasukhataṃ jigiṃsamāno|| Agirucitāni guṇāni ācaranto.|| ||
Yadi ca jahati sabba-kāma-bhogaṃ|| Kathayati dhammakathaṃ jino janassa,|| Vacanapaṭikarassabhi-p-pasannā|| Sutvā dhammanu-Dhammamācarantī ti
Ussaṅkhapādauddhaggalomatālakkhaṇāni (9-10)
[11][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno bahuno janassa atthūpasaṃhitaṃ dhamm’ūpasaṃhitaṃ vācambhāsitā ahosi,|| bahu-janaṃ nidaṃsesi,|| pāṇīnaṃ hitasukhāvaho dhammayāgī,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| ussaṅkha-pādo ca hoti uddhagga-lomo ca.|| ||
So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaroca kāma-bhogīnaṃ.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca sabbasattāṇaṃ.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
[155] Attha-dhamma-saṃhitaṃ pure giraṃ|| Erayaṃ bahu-janaṃ nidaṃsayī,|| Pāṇīnaṃ hitasukhāvaho ahū|| Dhammayāgamayajī6 amaccharī|| ||
Tena so sucaritena kammunā|| Sugatiṃ vajati tattha modati|| Lakkhaṇāni ca duve idhāgato|| Uttamappamukhatāya1 vindati|| ||
Ubbhamuppatitalomavāsaso|| Pādagaṇṭhirahū sādu saṇṭhitā,|| Maṃsalohitā citā tacotthaṭā|| Uparivāraṇā ca sohanā2ahu|| ||
Gehamāvasati ce tathāvidho|| Aggataṃ vajati kāma-bhoginaṃ,|| Tena uttarītaro na vijjati|| Jambudīpam ahibhuyya irīyati|| ||
[156] Pabbajam pi ca anomanikkamo|| Aggataṃ vajati sabbapāṇinaṃ,|| Tena uttarītaro na vijjati|| Sabba-lokamahibhuyya viharatī’ti|| ||
Eṇījaṅghalakkhaṇaṃ (11)
[12][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno sakkaccaṃ vācetā ahosi sippaṃ vā vijjaṃ vā caraṇaṃ vā kammaṃ vā,|| ‘kinti me khippaṃ vijāneyyuṃ,|| kin’ ti.e khippaṃ paṭipajjeyyuṃ na ciraṃ kilisseyyunti|| ||
So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno idaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| eṇi-jaṅgho hoti.|| ||
So tena lakkhaṇe samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Yāni tāni rājā-rahāni rājaṅgāni rājūpabhogāni rājanucchavikāni,|| tāni khippaṃ paṭilabhati.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Yāni tāni samaṇārahāni samaṇaṅgāni samanūpabhogāni samaṇānucchavikāni,|| tāni khippaṃ paṭilabhati.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Sippesu vijjā-caraṇesu kammasu|| Kathaṃ vijāneyyu lahun ti? icchati|| [157] yatūpaghātāya na hoti kassaci|| Vāceti khippaṃ na ciraṃ kilissati|| ||
Taṃ kammaṃ katvā kusalaṃ sukhudrayaṃ|| Chaṅghā manuññā labhate susaṇṭhitā,|| Vaṭṭā sujātā anupubbamuggatā|| Uddhaggalomā sukhumattacotthaṭā|| ||
Eṇeyyajaṅgho’ti tamāhu puggalaṃ|| Sampattiyā khippamidāhu lakkhaṇaṃ,|| Gehānulo-māni yadābhikaṅkhati|| Apabbajaṃ khippamidhādhigacchati|| ||
Sace va pabbajjamupeti tādiso|| Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo,|| Anucchavikassa yadānulomikaṃ|| Taṃ vindati khippamanomavikkamo’ ti.
Subumacchavilakkhaṇaṃ (12)
[13][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā ahosi: kiṃ bhante kusalaṃ,|| kiṃ akusalaṃ,|| kiṃ sāvajjaṃ,|| kiṃ anavajjaṃ,|| kiṃ sevitabbaṃ,|| kiṃ nasevitabbaṃ,|| kimme karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya assa,|| kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya assā’ ti?|| ||
So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno idaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| [158] sukhuma-cchavī hoti,|| sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalippati.|| ||
So tena lakkhaṇena samannāgato,|| sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Mahāpañño hoti,|| nāssa hoti koci paññāya sadiso vā,|| seṭṭho vā kāma-bhoginaṃ.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Mahāpañño hoti,|| puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhika-pañño.|| ||
Nāssa hoti koci paññāya sadiso vā,|| seṭṭho vā sabbasattāṇaṃ.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Pure puratthā purimāsu jātisu|| Aññātu-kāmo paripucchitā ahu,|| Sussūsitā pabba-jitaṃ upāsitā|| Atthantaro atthakathaṃ nisāmayi|| ||
Paññāpaṭilābhagatena1 kammunā|| manussa-bhūto sukhumacchavī ahu,|| Byākaṃsu uppāda-nimittakovidā|| Sukhumāni atthāni avecca dakkhati|| ||
Sace na pabbajjamupeti tādiso|| Vatteti cakkaṃ paṭhaviṃ passāti|| Atthānusatthīsu pariggahesu ca|| Na tena seyyo sadiso va vijjati|| ||
[159] Sace ca pabbajjam upeti tādiso|| Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇe,|| Paññāvisiṭṭhaṃ labhate anuttaraṃ|| Pappoti bodhiṃ varabhurimedhaso’ ti|| ||
Suvaṇṇavaṇṇatālakkhaṇaṃ (13)
[14][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno akkodhano ahosi anupāyāsabahulo,|| bahumpi vutto samāno nābhisajji,|| na kuppi,|| na vyāpajji,|| nappatitthayi,|| na kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||
Dātā ca ahosi sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāpuraṇānaṃ khoma-sukhumānaṃ kappāsika-sukhumānaṃ koseyya-sukhumānaṃ kambala-sukhumānaṃ.|| ||
So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno idaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| suvaṇṇavaṇno hoti kañcana-sannibha-ttaco.|| ||
So tena lakkhaṇe samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Lābhī hoti sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāpuraṇānaṃ khoma-sukhumānaṃ kappāsika-sukhumānaṃ koseyya-sukhumānaṃ kambala-sukhumānaṃ.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Lābhī hoti sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāpuraṇānaṃ khoma-sukhumānaṃ kappāsika-sukhumānaṃ koseyya-sukhumānaṃ kambala-sukhumānaṃ.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Akko’dhañ ca adhiṭṭhahi adāsi ca|| dānaṃ vatthāni ca sukhumāni succhavīni.|| [160] purimatara-bhave thito abhivissajji|| mahim iva suro abhivassaṃ
Taṃ katvāna ito cuto divaṃ|| Uppajja sukataphalavipākamanubhutvā,|| Kaṇakatanusannibho idhābhibhavati|| Suravarataroriva Indo|| ||
Gehamā vasati naro apabbajja|| Micchā mahati-mahiṃ anusāsatī|| Pasayha sa hī ca sattaratanaṃ|| Paṭilabhati vimala sukhuma-cchaviṃ suciñca|| ||
Lābhī acchādana-vattha-mokkha-pāpuraṇānaṃ|| Bhavati sadi anagāriyataṃ upeti|| Sa hi purima-kata-phalaṃ anubhavati|| Na bhavati katassa panāso’ ti|| ||
Kosohitavatthaguyhatālakkhaṇaṃ (14)
[15][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbemanussa-bhūto samāno cirappanaṭṭhe sucirappavāsino ñātī mitte suhajje sakhino samānetā ahosi,|| mātarampi puttena samānetā ahosi,|| puttampi mātarā samānetā ahosi,|| pitarampī [161] puttena samānetā ahosi,|| puttampi pitarā samānetā ahosi,|| bhātarampi bhātarā samānetā ahosi,|| bhātarampi bhaginiyā samānetā ahosi,|| bhaginimpi bhātarā samānetā ahosi,|| samaṅgīkatvā ca abbhanumoditā ahosi,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno idaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| kosohita-vattha-guyho hoti.|| ||
So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Pahūtaputto hoti,|| Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Pahūtaputto hoti anekasahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Pure puratthā purimāsu jātisu|| Cirappanaṭṭhe sucirappavāsino,|| ñātī suhajje sakhino samānayī|| Samaṅgikatvā5 anumoditā ahu
So tena kammena divaṃ apakkami2|| Sukhañca khiḍḍā ratiyo ca avabhī|| |||| Tato cavitvā punarāgato idha|| Kosohitaṃ vindati vattha-chādiyaṃ|| ||
[162] Pahūtaputto bhavatī tathāvidho|| Paro-sahassaṃ ca bhavanti atrajā|| |||| Sūrā ca vīrā ca amittatāpanā|| Gihi’ssa pītiṃ jananā piyaṃvadā|| ||
Bahutarā pabba-jitassa irīyato|| Bhavanti puttā vacanānusārino|| |||| Gihi’ssa vā pabba-jitassa vā puna|| Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadattha-jotakan ti|| ||
[16][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno mahājanasaṅgahaṃ same-k-khamāno samaṃ jānāti,|| sāmaṃ jānāti,|| purisaṃ jānāti,|| purisavisesaṃ jānāti ayamidamarahati ayamidamarahatī’ti.|| ||
Tattha tattha purisavisesakaro pure ahosi,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| nigrodha-parimaṇḍalo ca hoti ṭhitako’va anonamanto ubhohī pāṇītalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati.|| ||
So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ [163] labhati?|| ||
Aḍḍho hoti maha-d-dhano mahā-bhogo pahūta-jāta-rūpa-rajato pahūta-vitt’upakaraṇo pahūta-dhana-dhañño paripuṇṇa-kosa-koṭṭh’āgāro.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Aḍḍho hoti maha-d-dhano mahā-bhogo.|| ||
Tass’imāni dhanāni honti,|| seyyath’īdaṃ saddhā-dhanaṃ sīla-dhanaṃ hirī-dhanaṃ ottappa-dhanaṃ suta-dhanaṃ cāga-dhanaṃ paññā-dhanaṃ,|| Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Tuliya paṭiviciya cinnayitvā|| Maha-jana-saṅgahanaṃ same-k-khamāno,|| Ayamidamarahatīti tattha tattha|| Purisavisesakaro pure ahosi|| ||
Sa hi ca pana ṭhito anonamanto|| Phusati karehi ubhohi jaṇṇukāni,|| Mahiruhaparimaṇḍalo ahosi|| Sucaritakamma-vipākasesakena|| ||
Bahuvividha nimitta lakkhaṇaññū|| Abhinipuṇā manujā viyākariṃsu,|| Bahuvividhāni gihīnamarahāni|| Paṭilabhati daharo susū kumāro,
[164] Idha mahīpa’ ti.sa kāma-bhogī|| Gihipaṭirūpakā bahū bhavanti,|| Yadi ca jahati sabba-kāma-bhogaṃ|| Labhati anuttaramuttamaṃ dhanagganti|| ||
Sīhapubbaddhakāyādīni tīṇi lakkhaṇāni (17-19)
[17][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno bahuno janassa atthakāmo ahosi hitakāmo phāsukāmo yoga-k-khemakāmo ‘kinti me saddhāya vaḍḍheyyuṃ,|| sīlena vaḍḍheyyuṃ,|| sutena vaḍḍheyyuṃ,|| cāgena caḍḍheyyuṃ,|| dhammena vaḍḍheyyuṃ,|| paññāya vaḍḍheyyuṃ dhana-dhaññena caḍḍheyyuṃ,|| khetta-vatthunā vaḍḍheyyuṃ,|| dvi-padacatu-p-padehi vaḍḍheyyuṃ,|| putta-dārehi vaḍḍheyyuṃ,|| dāsakammakaraporisehi vaḍḍheyyuṃ,|| ñātīhi vaḍḍheyyuṃ,|| mittehi vaḍḍheyyuṃ,|| bandhavehi vaḍḍheyyunti|| ||
So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni tīṇi mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| sīha-pubbaddha-kāyo ca hoti cit’-antaraṃso ca samavatta-k-khandho ca.|| ||
So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
[165] Aparihāna-dhammo hoti,|| na parihāyati dhana-dhaññena khetta-vatthunā dīpadacatu-p-padehi putta-dārehi dāsakammakaraporisehi ñātīhi mittehi bandhavehi.|| ||
Na parihāyati sabbasampattiyā.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Aparihāna-dhammo hoti,|| na parihāyati saddhāya sīlena sutena cāgena paññāye na parihāyati sabbasampattiyā.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati|| |||| Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Saddhāya sīlena sutena buddhiyā|| Cāgena dhammena bahūhi sādhuhi|| Dhanena dhaññena ca khetta-vatthunā|| Puttehi dārehi catu-p-padehi ca|| ||
ñātīhi mittemi ca bandhavehi ca|| Balena vaṇṇena sukhena cūbhayaṃ,|| Kathaṃ na hāyyeṃ pare’ti icchati|| Idaṃ samiddhaṃ ca2 panābhikaṅkhati|| ||
Sa sīhapubbaddhasusaṇṭhito ahu|| Samavattak-khandho ca cit’-antaraṃso|| Pubbe suciṇṇena katena kammunā|| Aha niyaṃ pubba-nimittamassataṃ|| ||
Gihī pi dhaññena dhanena vaḍḍhati|| Puttehi dārehi catu-p-padehi ca,|| Akiñ cano pabba-jito anuttaraṃ|| Pappoti bodhiṃ asahāna-dhammatan ti.
Rasaggasaggitālakkhaṇaṃ (20)
[166] [18][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno sattāṇaṃ aviheṭhakajātiko ahosi pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| easaggas’-aggī hoti,|| uddhaggāssa rasaharaṇīyo gīvāya jātā honti samāvāhiniyo.|| ||
So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaniyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Na pāṇidaṇḍehi panātha leḍḍunā|| Satthena vā maraṇavadhena vā puna,|| Ubbādhanāya paritajjanāya vā|| Na heṭhayī janatamaheṭhako ahu|| ||
Ten’eva so sugatisu pecca modati|| Sukhapphalaṃ kariya sukhāni vivdati,|| [167] sampajjasā rasa-haraṇī susaṇaṭhitā|| Idhāgato labhati ras’aggasaggitaṃ|| ||
Tenāhu naṃ atinipuṇā vicakkhaṇā|| Ayaṃ naro sukha-bahulo bhavissati|| Gihi’ssa vā pabba-jitassa vā puna3|| Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotakanti|| ||
Abhinīlanetta- gopakhumalakkhaṇāni (21, 22)
[19][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno na ca visaṭaṃ na ca visācī na ca pana viceyya pekkhitā, ujū.|| ||
Tathā pasaṭamujumano piyacakkhunā bahu-janaṃ udikkhitā ahosi.|| ||
So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| abhinīla-netto ca hoti go-pamukho ca.|| ||
So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Piyadassano hoti,|| bahuno janassa piyo hoti manāpo brāhmaṇa-gahapatikānaṃ negama-jāna-padānaṃ [168] gaṇakānaṃ mahāmattāṇaṃ anīkaṭṭhānaṃ dovārikānaṃ amaccānaṃ pārisajjānaṃ rājūnaṃ bhogiyānaṃ kumārānaṃ,|| rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Piyadassano hoti,|| bahuno janassa piyo hoti manāpo bhikkhunaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ devānaṃ manussānaṃ Asurānaṃ nāgānaṃ Gandhabbānaṃ.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Na ca visaṭaṃ na ca visācī|| Na ca pana viceyya pekkhitā|| Ujuṃ tathā pasaṭamujumano|| Piyacakkhunā bahu-janaṃ udikkhitā|| ||
Sugatīsu so phalavipākaṃ|| Anubhavati tattha modati|| |||| Idha ca pana bhavati go-pamukho|| Abhinīlanettanayano sudassano|| ||
Abhiyogino ca nipuṇā|| Bahū pana nimittakovidā|| Sukhumanayanakusala manujā|| Piyadassano’ti abhiniddisanti naṃ|| ||
Piyadassano gihī pi santo ca|| Bhavati bahu-janapiyāṭhito,|| [169] yadi ca na bhavati gihī samano hoti|| Piyo bahūnaṃ sokanāsano’ ti|| ||
Uṇhīsasīsalakkhaṇaṃ (23)
[20][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno bahu-janapubbaṅ-game ahosi kusalesu dhammesu bahu-janānaṃ pāmokkho kāya-sucarite vacī-sucarite mano-sucarite dāna-saṃvibhāge sīlasamādāne uposathūpavāse matteyyatāya petteyyatāya sāmaññatāya brahmaññatāya kule jeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu ca adhikusalesu dhammesu.|| ||
So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| uṇhīsa-sīso hoti.|| ||
So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Mahā’ssa jano anvāyiko hoti,|| brāhmaṇa-gahapatikā negamajāna-padā gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Mahāssa jano avvāyiko hoti,|| bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā gadhabbā.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Pubbaṅgamo sucaritesu ahū|| Dhammesu Dhamma-cariyāya1 abhirato,|| Anavāyiko bahu-janassa ahū|| Saggesu vedayittha puñña-phalaṃ|| ||
[170] Vediyitvā so su-caritassa phalaṃ|| Uṇhīsa sīsattamidhajjhagamā|| Byākaṃsu byañjana nimittadharā|| Pubbaṅgamo bahu-janassa hessati|| ||
Paṭibhogiyā manujesu idha|| Pubbeva tassa abhiharanati tadā|| Yadikhattiyo bhavati bhūmipati|| Paṭihārakabahu-jane labhati|| ||
Atha ce pi pabbajati so manujo|| Dhammesu hoti paguno visāvī|| |||| Tassānusāsaniguṇābhirato|| Anvāyiko bahu-jano bhavatī ti|| ||
[21][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno musā-vādaṃ pahāya musā-vādā paṭivirato ahosi sacca-vādī saccasadho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| ekeka-lomo ca hoti,|| uṇṇā ca bhamuk-antare jātā hoti odātā mudutūlasannihā.|| ||
So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Mahā’ssa jano upavattati brāhmaṇa-gahapatikā netamajāna-padā [171] gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Mahā’ssa jano upavattati bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā Gandhabbā.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati,
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Saccappaṭiñño purimāsu jātisu|| Advejjhavāco alikaṃ avajjayī|| Na so visaṃvādayitā pi kassaci|| Bhūtena tacchena tathena bhāsayi. 1
Setā susukkā mudutūlasannibhā|| Uṇṇāsujātā bhamuk-antare ahū|| Na lomakūpesu duve ajāyisuṃ|| Ekekalomūpacitaṅgavā ahū|| ||
Taṃ lakkhaṇaññū bahavo samāgatā|| Byākaṃsu uppāda-nimittakovidā|| Uṇṇā ca lomā ca yathā susaṇṭhitā|| Upavattatī īdisakaṃ bahujjano|| ||
Gihimpi santaṃ upavattatī jano|| Bahū puratthā pakatena kammunā|| Akiñ canaṃ pabba-jitaṃ anuttaraṃ|| Buddhampī santaṃ upavattatī jano’ti|| ||
[22][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato ahosi.|| ||
Ito sutvā na amutra akkhātā imesam bhedāya,|| amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsam bhedāya.|| ||
Iti bhinnānaṃ vā sandhātā [172] saṃhitānaṃ vā anuppadātā samagg’ārāmo samagga-rato samagga-nandi samagga-karaṇiṃ vācaṃ bhāsitā ahosi,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| cattārīsa-danto ca hoti avivara-danto ca.|| ||
So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Abhejjapariso hoti abhejjā’ssa honti parisā brāhmaṇa-gahapatikā negamajāna-padā gaṇakā mahāmattā aṇīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Abhejjapariso hoti abejjā’ssa honti parisā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā Gandhabbā.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati|| |||| Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Vebhūtiyaṃ saṃhitabhedakāriṃ1|| Bhedappavaḍḍhana vivādakāriṃ|| Kalahappavaḍḍhana akiccakāriṃ|| Saṃhitānaṃ bhedajananīṃ na bhaṇi|| ||
Avivādavaḍḍhanakāriṃ sugiraṃ|| Bhinnānaṃ sandhijanniṃ ahaṇi|| [173] kalahaṃ janassa panudi samaṅgi|| Saṃhitehi nandati pamodati ca|| ||
Sugatīsu so phalavipākaṃ|| Anubhavati tattha modati|| |||| Dantā idha honti acira’ā sahitā|| Caturo dasassa mukhajā susaṇṭhitā|| ||
Yadi khattiyo bhavati bhūmipati|| Avibhediyā’ssa parisā bhavanti|| Samano ca hoti virajo vītamalo|| Parisā’ssa hoti anugatā acalā’ti|| ||
Pahūtajivhā- brahmassara lakkhaṇāni (28, 29)
[23][rhyt] Yam pi bhikkhave purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato ahosi,|| yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaṃ-gamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā,|| tathārupiṃ vācaṃ bhāsitā ahosi,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| pahūta jivho ca hoti brahma-ssaro ca karavīkabhāṇī.|| ||
So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Tāni dvattiṃsa sace ratanāni rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Ādeyyavāco hoti,|| ādīyan’ ti.sa vacanaṃ brāhmaṇa-gahapatikā negamajāna-padā gaṇakā mahāmattā aṇīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
[174] Ādeyya-vāco hoti,|| ādiyan’ ti.sa vacanaṃ bhikkhū bhakkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā Gandhabbā.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Akkosa-bhaṇḍana-vihesakāriṃ|| Ubbādhakaṃ1 bahu-janamaddanaṃ|| Bā’haṃ2 giraṃ so na bhaṇi pharusaṃ|| Madhuraṃ bhaṇī sūsañhitaṃ sakhilaṃ|| ||
Manaso piyā hadayagāminiyo|| Vācā so erayati kaṇṇasubā|| Vācā suciṇṇaphalamanubhavi|| Saggesu vedaya puññaphalaṃ|| ||
Veditvā so su-caritassa phalaṃ|| Brahmassarattamidhajjhagamā|| Jivhā’ssa hoti vipulā puthulā|| Ādeyyavākyavacano bhavati|| ||
Gihino pi ijjhati yathā bhaṇato|| Atha ce pabbajati so manujo|| [175] ādiyantī’ssa vacanaṃ janatā|| Bahuno bahuṃ subhaṇitaṃ bhaṇato’ti|| ||
[24][rhyt] Yam pi bikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno sampha-p-palāpaṃ pahāya sampha-p-palāpā paṭivirato ahosi,|| kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī nidhāna-vatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyannavatiṃ attha-saṃhitaṃ,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| sīha-hanu hoti.|| ||
So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlamaṇimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Tass’imāni rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Appadhaṃsiyo hoti kenaci manussabhūtena pacc’atthi-kena paccāmittena.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti sammasambuddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Appadhaṃsiyo hoti abbhantarehi vā bāhirehi vā paccattikehi paccāmittehi rāgena vā dosena vā mohena vā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Sampha-p-palāpaṃ na aBuddhatantiṃ3|| Avikiṇṇavacanabyappato ahosi|| Ahitampi ca apanudi|| Hitampi ca bahu-jana-sukhañ ca abhaṇi|| ||
[176] Taṃ katvā ito cuto divamupapajji|| Sukataphalavipākamanubhosi|| Caviya punaridhāgato samāno|| Dviduggamavaratarahanuttamalattha|| ||
Rājā hoti suduppadhaṃsiyo|| Manujindo manujādhipatī mah-ā-nubhāvo,|| Tidivapuravarasamo bhavati|| Suravarataroriva Indo|| ||
Gandhabbāsurayakkharakkhasehi|| Surehi na hi bhavati suppadhaṃsiyo,|| Tathatto yadi bhavati tathāvidho|| Idha disā ca paṭidisā ca vidisā cā ti|| ||
[25][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe munassabhūto samāno micchā ājīvaṃ pahāya sammā ājīvena jivikaṃ kappesi.|| ||
Tulā-kūṭa- kaṃsa-kūṭa- mānakūṭa – ukkoṭana – vañcana- nikati- – sāci-yoga- chedana- vadha-bandhana viparāmosa- ālopa – sahasākārā paṭivirato ahosi,|| so tassa kammassa [177] katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||
So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||
So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| sama-danto ca hoti susukka-dāṭho ca|| ||
So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||
Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti,|| sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena ahivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||
Suviparivāro hoti,|| sucī’ssa honti parivārā brāhmaṇa-gahapatikā negama jāna-padā gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||
Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||
Suciparivāro hoti,|| suci’ssa honti parivārā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā Gandhabbā.|| ||
Buddho samāno idaṃ labhati|| ||
Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||
Tatth’etaṃ vuccati:
Micchājīvañca avassaji samena|| vuttiṃ sucinā so janayittha dhammikena|| [178] ahitam pi ca apānudi|| Hitam pi ca bahu-jana-sukhañ ca ācari|| Sagge vedayati naro sukhaphalāni|| Karitvā nipuṇehi vudūhi|| Sabbhī vaṇṇitāni tidivapuravarasamo|| Abhiramati ratikhiḍḍāsamaṅgī|| ||
Laddhā mānusakaṃ bhavaṃ tato|| Cavitvā sukataphalavipākaṃ|| Sesakena paṭilabhati lapanajaṃ|| Samamapi suci susukkaṃ|| ||
Taṃ veyyañjanikā samāgatā|| Bahavo vyākaṃsu nipuṇasammatā manujā|| Sucijanaparivāragaṇo bhavati|| Dijasamasukkasucisobhanadanto|| ||
Rañño hoti bahu-jano|| Suciparivāro mahatiṃ mahiṃ anusāsako,|| [179] pasayha na ca jana-pada-tudanaṃ|| Hitampi ca bahu-jana-sukhañca caranti|| ||
Atha ce pabbajati bhavati vipāpo|| Samaṇo samitarajo vivattachaddo,|| Vigatadarathakilamatho|| Imampi ca parampi ca1 passati lokaṃ|| ||
Tassovādakarā bahū gihī ca pabba-jitā ca|| Asucigarahitaṃ dhunanti pāpaṃ,|| Sa hi sucihi parivuto bhavati|| Malakhīlakalikilese panudetī ti.
Lakkhaṇasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ
Nguồn : Source link https://obo.genaud.net/
Mốc I : Hoàn cảnh trước khi Phật ra đời
Mốc II : Sự kiện Phật đản sanh
Mốc III: Giai đoạn tuổi thơ của Bồ tát Tất Đạt Đa
Mốc IV : Giai đoạn trưởng thành - xuất gia
Mốc V : Tầm đạo
Mốc VI : Thành đạo
Mốc VII: Những vị đệ tử đầu tiên
Mốc VIII : Tăng đoàn lớn mạnh
Mốc IX: Mười ba năm cuối cuộc đời Đức Phật
Mốc X : Đức Phật nhập niết bàn