Kinh Trường Bộ 32 Pali : Kinh A-sá-nang-chi (Atānātiya sutta)

Dīgha Nikāya

Sutta 32

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

---

[194]

[1][pts][grim][piya] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate.|| ||

Atha kho Cattāro Mahārājā mahatiyā ca Yakkha-senāya|| mahatiyā ca Gandhabba-senāya|| mahatiyā ca Kumbhaṇḍa-senāya|| mahatiyā ca Nāga-senāya,|| catudadisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvā,|| catuddisaṃ gumbaṃ ṭhapetvā,|| catuddisaṃ ovaraṇaṃ ṭhapetvā,|| abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇā kevala-kappaṃ Gijjha-kūṭaṃ obhāsetvā,|| yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

Te pi kho Yakkhā app’ekacce Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu,|| app’ekacce Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu.|| ||

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

App ekacce yena Bhagavā ten’añjaliṃ panāmetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

App ekacce nāma-gottaṃ sāvetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu|| app’ekacce tuṇhī-bhūtā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.

2. Eka-m-antaṃ nisinno kho Vessavaṇo Mahārājā Bhagavantaṃ etad avoca:

“Santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato appa-sannā,|| santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato pasannā.|| ||

Santi [195] hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato appa-sannā.|| ||

Santi hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato pasannā,|| santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato appa-sannā|| santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato pasannā.

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appa-sannā yeva Bhagavato.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Bhagavā hi bhante pāṇ-ā-tipātā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| adinn’ādānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| kāmesu micchā-cārā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| musā-vādā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti.|| ||

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appaṭiviratā yeva pāṇ-ā-tipātā,|| appaṭiviratā adinn’ādānā,|| appaṭiviratā kāmesu micchā-cārā,|| appaṭiviratā musā-vādā,|| appaṭiviratā surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā.|| ||

Tesan taṃ hoti appiyaṃ amanāpaṃ.|| ||

Santi hi bhante Bhagavato sāvakā,|| araññe vana-pa-t-thāni pantāni sen’āsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallāna-sāruppāni.|| ||

Tattha santi uḷārā Yakkhā nivāsino ye imasmiṃ Bhagavato pāvacane appa-sannā.|| ||

Tesaṃ pāsādāya uggaṇhātu bhante Bhagavā Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā” ti.

3. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.|| ||

Atha kho Vessavaṇo Mahārājā Bhagavato adhivāsanaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ abhāsi:|| ||

“Vipassissa nam’atthu|| cakkhu-mantassa sirīmato.|| ||

Sikhissa pi nam’atthu|| sabba-bhūtānukampino.|| ||

Vessabhussa nam’atthu|| nahātakassa tapassino;|| [196] nam’atthu Kakusandhassa|| Māra-senā-pamaddino.|| ||

Koṇāgamanassa nam’atthu|| brāhmaṇassa vusīmato;|| Kassapassa nam’atthu|| vippamuttassa sabbadhi.|| ||

Aṅgīrasassa nam’atthu|| Sakya-puttassa sirīmato,|| yo imaṃ dhammam adesesi|| sabba-dukkhāpanūdanaṃ.|| ||

Ye cāpi nibbutā loke|| yathā-bhūtaṃ vipassisuṃ,|| te janā apisunā|| mahantā vīta-sāradā.|| ||

Hitaṃ deva-manussānaṃ|| yaṃ namassanti Gotamaṃ|| Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

4. Yato uggacchati suriyo|| ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c’uggacchamānassa|| saṃvarī pi nirujjhati,|| yassa c’uggate suriye|| divaso ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhīro|| samuddo saritodako;|| evaṃ taṃ tattha jānanti|| samuddo saritodako.|| ||

[197] Ito sā purimā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano;|| yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassi so.|| ||

Gandhabbānaṃ ādhipati|| Dhataraṭṭho iti nāma so,|| ramatī nacca-gītehi|| Gandhabbehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

5. Yena Petā pavuccanti|| pisuṇā piṭṭhi-maṃsikā.|| ||

Pāṇ-ā-tipātino luddhā|| corā nekatikā janā,|| [198] ito sā dakkhiṇā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano.|| ||

Yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassī so.|| ||

Kumbhaṇḍānaṃ ādhipati,|| Virūḷho iti nāma so,|| ramati nacca-gītehi,|| Kumbhaṇḍehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

6. Yattha c’oggacchati suriyo|| ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c’oggacchamānassa|| divaso pi nirujjhati,|| yassa c’oggate suriye|| saṃvarī ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhiro|| samuddo saritodako.|| Evaṃ taṃ tattha jānanti|| samuddo saritodako.|| ||

Ito sā pacchimā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano|| [199] yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassī so.|| ||

Nāgānañc a ādhipati,|| Virūpakkho iti nāma so,|| ramati nacca-gītehi,|| Nāgehehi purekkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

7. Yena Uttara-kuru rammā|| Mahā-Neru sudassano.|| ||

Manussā tattha jāyanti|| amamā apariggahā.|| ||

Na te bījaṃ pavapanti,|| na pi nīyanti naṅgalā,|| Akaṭṭha-pākimaṃ sāliṃ,|| paribhuñjanti mānusā.|| ||

Akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ|| sugandhaṃ taṇḍula-pphalaṃ,|| [200] tuṇḍi-kīre pacitvāna,|| tato bhuñjanti bhojanaṃ.|| ||

Gāviṃ eka-khuraṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ,|| Pasuṃ eka-khuraṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Itthi-vāhanaṃ katvā|| anuyanti disodisaṃ,|| purisa-vāhanaṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Kumāri-vāhanaṃ katvā|| anuyanti disodisaṃ,|| Kumāra-vāhanaṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Te yāne abhirūhitvā,|| sabbā disā anupariyanti|| pacārā tassa rājino.|| ||

Hatthi-yānaṃ assa-yānaṃ|| dibbaṃ yānaṃ upatthikaṃ,|| pāsādā sivikā c’eva|| mahārājassa yasassino.|| ||

Tassa ca nagarā ahu,|| antalikkhe sumāpitā,|| Āṭānāṭā Kusināṭā|| Parakusināṭā,|| Nāṭapuriyā|| Parakusita nāṭā.|| ||

[201] Uttarena Kapīvanto|| Janogham aparena ca,|| Navanavatiyo|| Ambara-Ambaravatiyo,|| Āḷakamadā nāma rāja-dhānī.|| ||

Kuverassa kho pana|| mārisa, mahārājassa|| Visāṇā nāma rāja-dhānī;|| tasmā Kuvero mahārājā|| ‘Vessavaṇo’ ti pavuccati.|| ||

Paccesanto pakāsento,|| Tatolā Tattalā Tatotalā|| Ojasi Tejasi Tatojasī|| Sūro Rājā Ariṭṭho Nemi.|| ||

Rahado pi tattha Dharaṇī nāma,|| yato meghā pavassanti,|| vassā yato patāyanti.|| ||

Sabhā pi tattha Bhagalavatī nāma|| yattha Yakkhā payirupāsanti.|| ||

Tattha nicca-phalā rukkhā;|| nānā-dija-gaṇāyutā|| Mayūra-koñcābhirudā|| kokilābīhi vaggubhi.|| ||

Jīvaṃ jīvaka-sadd’ettha,|| atho oṭṭhava-cittakā|| [202] kukutthakā kuḷīrakā,|| vane pokkhara-sātakā.|| ||

Suka-sāḷika-sadd’ettha,|| daṇḍa-māṇavakāni ca|| sobhati sabba-kālaṃ sā,|| Kuvera-naḷinī sadā.|| ||

Ito’sā uttarā disā,|| iti naṃ ācikkhatī jano,|| yaṃ disaṃ abhipāleti,|| mahārājā yasassīso.|| ||

Yakkhānaṃ ādhipati,|| ‘Kuvero’ iti nāma so;|| ramatī nacca-gītehi,|| Yakkhehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

8. [203] Ayaṃ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā ti.|| ||

Yassa kassaci mārisa bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā|| upāsakassa vā upāsikāya vā|| ayaṃ Āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā,|| tañ ce amanusso Yakkho vā Yakkhiṇī vā,|| Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,|| Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjo vā Yakkha-pacāro vā,|| Gandhabbo vā Gandhabbī vā,|| Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,|| Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gandhabba-pacāro vā,|| Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,|| Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,|| Kumbhaṇḍa-mahāmatto vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,|| Nāgo vā Nāginī vā,|| Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,|| Nāga-mahāmatto vā Nāga-pārisajjo vā Nāga-pacāro vā,|| paduṭṭha-citto bhikkhuṃ vā bhikkhuṇiṃ|| vā upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā|| gacchantaṃ vā anugaccheyya,|| ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya,|| nisinnaṃ vā upanisīdeyya,|| nipannaṃ vā upa-ni-pajjeyya,|| na me so mārisa amanusso labheyya,|| gāmesu vā nigamesu vā,|| sakkāraṃ vā garukāraṃ vā.|| ||

Na me so mārisa amanusso labheyya,|| Āḷakamandāya rāja-dhāniyā vatthuṃ vā vāsaṃ vā.|| ||

Na me so mārisa amanussā labheyya,|| Yakkhānaṃ samitiṃ gantuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| anavayham pi naṃ kareyyuṃ avivayhaṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| attāhi pi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| rittam pi pattaṃ sīse nikkujjeyyuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| sattadhā pi’ssa muddhaṃ phāleyyuṃ.

9. Santi hi mārisa amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n’eva mahārājānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaṃ [204] avaruddhā nāma vuccanti.

Seyyathā pi mārisa rañño Māgadhsasa vijite mahā-corā,|| te n’eva rañño Māgadhassa ādiyanti,|| na rañño Māgadhassa purisakānaṃ ādiyanti,|| na rañño Māgadhassa purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| te kho te mārisa mahā-corā rañño Māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti,|| — evam eva kho mārisa santi hi amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n’eva mahārājānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaṃ avarudhā nāma vuccanti.

Yo hi koci mārisa amanusso,|| Yakkho vā Yakkhiṇī vā,|| Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,|| Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjovā Yakkha-pacāro vā,|| Gandhabbo vā Gandhabbī vā,|| Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,|| Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gadhabba-pacāro vā,|| Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,|| Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,|| Kumbhaṇḍa-mahāmatetā vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,|| Nāgo vā Nāginī vā,|| Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,|| Nāgamahāmatto vā Nāgapārisajjo vā Nāgapacāro vā,|| paduṭṭha-citto:|| ||

Bhikkhuṃ vā bhikkhuṇiṃ vā,|| upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā,|| gacchantaṃ vā anugaccheyya,|| ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya,|| nisinnaṃ vā upanisīdeyya,|| nipannaṃ vā upa-ni-pajjeyya,|| imesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ,|| senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ,|| ujjhāpetabbaṃ vikkanditabbaṃ viravitabbaṃ:|| ||

“Ayaṃ Yakkho gaṇhāti,|| ayaṃ Yakkho āvisati,|| ayaṃ Yakkho heṭheti,|| ayaṃ Yakkho viheṭheti,|| ayaṃ Yakkho hiṃsati,|| ayaṃ Yakkho vihiṃsati,|| ayaṃ Yakkho na muñcatī” ti.

10. Katamesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ?|| ||

Indo Somo Varuṇo ca|| Bhāradvājo Pajāpati,|| Candano Kāmaseṭṭho ca|| Kinnighaṇḍu Nighaṇḍu ca,|| Panādo Opamañño ca|| Devasūto ca Mātali,|| Cittaseno ca Gandhabbo|| Naḷo Rājā Janesaho,|| Sātāgiro Hemavato|| Puṇṇako Karatiyo Guḷo,|| [205] Sīvako Mucalindo ca|| Vessāmitto Yugavdharo,|| Gopālo Suppagedho ca|| Hiri Netti ca Madiyo,|| Pañcāla-caṇḍo Āḷavako|| Pajjanto Sumano Sumukho|| Dadhīmukho Maṇi Māṇicaro Dīgho|| atho Serissako saha.

Imesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ,|| senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ ujjhāpetabbaṃ vikkaditabbaṃ viravitabbaṃ:|| ||

“Ayaṃ Yakkho gaṇhāti,|| ayaṃ Yakkhā āvisati,|| ayaṃ Yakkho heṭṭheti,|| ayaṃ Yakkho viheṭheti,|| ayaṃ Yakkho hiṃsati,|| ayaṃ Yakkho vihiṃsati,|| ayaṃ Yakkho na muñcatī” ti.

11. Ayaṃ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā’ ti.

‘Handa ca dāni mayaṃ mārisa gacchāma,|| bahu-kiccā mayaṃ,|| bahu-karaṇīyā’ ti.

‘Yassa dāni tumhe mahārājāno kālaṃ maññathā’ ti.

Atha kho Cattāro mahārājāno uṭṭhāy’āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu.|| ||

Te pi kho Yakkhā uṭṭhāy’āsanā app ekacce Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu;|| app ekacce Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu,|| sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā,|| tatth’ev’- [206] antara-dhāyiṃsu;|| app ekacce yena Bhagavā ten’añjalim paṇāmetvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu:|| app ekacce nāmagottaṃ sāvetvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu,|| app ekacce tuṇhī-bhūtā tatth’ev’antara-dhāyiṃsū’ ti.

---

12. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi:

Imaṃ bhikkhave rattiṃ Cattāro mahārājāno mahatiyā ca Yakkha senāya,|| mahatiyā ca Gandhabba-senāya|| mahatiyā ca Kumbhaṇḍa-senāya|| mahatiyā ca Nāga-senāya,|| catudadisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvā,|| catuddisaṃ gumbaṃ ṭhapetvā,|| catuddisaṃ ovaraṇaṃ ṭhapetvā,|| abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇā kevala-kappaṃ Gijjha-kūṭaṃ obhāsetvā,|| yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

Te pi kho, bhikkhave, Yakkhā app’ekacce maṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu,|| app’ekacce mayā saddhiṃ sammodiṃsu.|| ||

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

App ekacce yenāhaṃ ten’añjaliṃ panāmetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

App ekacce nāma-gottaṃ sāvetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu|| app’ekacce tuṇhī-bhūtā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.

\\

13. Eka-m-antaṃ nisinno kho bhikkhave Vessavaṇo Mahārājā maṃ etad avoca:

“Santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato appa-sannā,|| santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato pasannā.|| ||

Santi hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato appa-sannā.|| ||

Santi hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato pasannā,|| santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato appa-sannā|| santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato pasannā.

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appa-sannā yeva Bhagavato.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Bhagavā hi bhante pāṇ-ā-tipātā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| adinn’ādānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| kāmesu micchā-cārā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| musā-vādā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti.|| ||

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appaṭiviratā yeva pāṇ-ā-tipātā,|| appaṭiviratā adinn’ādānā,|| appaṭiviratā kāmesu micchā-cārā,|| appaṭiviratā musā-vādā,|| appaṭiviratā surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā.|| ||

Tesan taṃ hoti appiyaṃ amanāpaṃ.|| ||

Santi hi bhante Bhagavato sāvakā,|| araññe vana-pa-t-thāni pantāni sen’āsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallāna-sāruppāni.|| ||

Tattha santi uḷārā Yakkhā nivāsino ye imasmiṃ Bhagavato pāvacane appa-sannā.|| ||

Tesaṃ pāsādāya uggaṇhātu bhante Bhagavā Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā” ti.

Adhivāsesiṃ kho ahaṃ bhikkhave tuṇhī-bhāvena.

14. Atha kho bhikkhave Vessavaṇo Mahārājā maṃ adhivāsanaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ abhāsi:

“Vipassissa nam’atthu|| cakkhu-mantassa sirīmato.|| ||

Sikhissa pi nam’atthu|| sabba-bhūtānukampino.|| ||

Vessabhussa nam’atthu|| nahātakassa tapassino;|| nam’atthu Kakusandhassa|| Māra-senā-pamaddino.|| ||

Koṇāgamanassa nam’atthu|| brāhmaṇassa vusīmato;|| Kassapassa nam’atthu|| vippamuttassa sabbadhi.|| ||

Aṅgīrasassa nam’atthu|| Sakya-puttassa sirīmato,|| yo imaṃ dhammam adesesi|| sabba-dukkhāpanūdanaṃ.|| ||

Ye cāpi nibbutā loke|| yathā-bhūtaṃ vipassisuṃ,|| te janā apisunā|| mahantā vīta-sāradā.|| ||

Hitaṃ deva-manussānaṃ|| yaṃ namassanti Gotamaṃ|| Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

15. Yato uggacchati suriyo|| ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c’uggacchamānassa|| saṃvarī pi nirujjhati,|| yassa c’uggate suriye|| divaso ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhīro|| samuddo saritodako;|| evaṃ taṃ tattha jānanti|| samuddo saritodako.|| ||

Ito sā purimā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano;|| yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassi so.|| ||

Gandhabbānaṃ ādhipati|| Dhataraṭṭho iti nāma so,|| ramatī nacca-gītehi|| Gandhabbehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

16. Yena Petā pavuccanti|| pisuṇā piṭṭhi-maṃsikā.|| ||

Pāṇ-ā-tipātino luddhā|| corā nekatikā janā,|| ito sā dakkhiṇā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano.|| ||

Yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassī so.|| ||

Kumbhaṇḍānaṃ ādhipati,|| Virūḷho iti nāma so,|| ramati nacca-gītehi,|| Kumbhaṇḍehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

17. Yattha c’oggacchati suriyo|| ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c’oggacchamānassa|| divaso pi nirujjhati,|| yassa c’oggate suriye|| saṃvarī ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhiro|| samuddo saritodako.|| Evaṃ taṃ tattha jānanti|| samuddo saritodako.|| ||

Ito sā pacchimā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano|| yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassī so.|| ||

Nāgānañc a ādhipati,|| Virūpakkho iti nāma so,|| ramati nacca-gītehi,|| Nāgehehi purekkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

18. Yena Uttara-kuru rammā|| Mahā-Neru sudassano.|| ||

Manussā tattha jāyanti|| amamā apariggahā.|| ||

Na te bījaṃ pavapanti,|| na pi nīyanti naṅgalā,|| Akaṭṭha-pākimaṃ sāliṃ,|| paribhuñjanti mānusā.|| ||

Akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ|| sugandhaṃ taṇḍula-pphalaṃ,|| tuṇḍi-kīre pacitvāna,|| tato bhuñjanti bhojanaṃ.|| ||

Gāviṃ eka-khuraṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ,|| Pasuṃ eka-khuraṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Itthi-vāhanaṃ katvā|| anuyanti disodisaṃ,|| purisa-vāhanaṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Kumāri-vāhanaṃ katvā|| anuyanti disodisaṃ,|| Kumāra-vāhanaṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Te yāne abhirūhitvā,|| sabbā disā anupariyanti|| pacārā tassa rājino.|| ||

Hatthi-yānaṃ assa-yānaṃ|| dibbaṃ yānaṃ upatthikaṃ,|| pāsādā sivikā c’eva|| mahārājassa yasassino.|| ||

Tassa ca nagarā ahu,|| antalikkhe sumāpitā,|| Āṭānāṭā Kusināṭā|| Parakusināṭā,|| Nāṭapuriyā|| Parakusita nāṭā.|| ||

Uttarena Kapīvanto|| Janogham aparena ca,|| Navanavatiyo|| Ambara-Ambaravatiyo,|| Āḷakamadā nāma rāja-dhānī.|| ||

Kuverassa kho pana|| mārisa, mahārājassa|| Visāṇā nāma rāja-dhānī;|| tasmā Kuvero mahārājā|| ‘Vessavaṇo’ ti pavuccati.|| ||

Paccesanto pakāsento,|| Tatolā Tattalā Tatotalā|| Ojasi Tejasi Tatojasī|| Sūro Rājā Ariṭṭho Nemi.|| ||

Rahado pi tattha Dharaṇī nāma,|| yato meghā pavassanti,|| vassā yato patāyanti.|| ||

Sabhā pi tattha Bhagalavatī nāma|| yattha Yakkhā payirupāsanti.|| ||

Tattha nicca-phalā rukkhā;|| nānā-dija-gaṇāyutā|| Mayūra-koñcābhirudā|| kokilābīhi vaggubhi.|| ||

Jīvaṃ jīvaka-sadd’ettha,|| atho oṭṭhava-cittakā|| kukutthakā kuḷīrakā,|| vane pokkhara-sātakā.|| ||

Suka-sāḷika-sadd’ettha,|| daṇḍa-māṇavakāni ca|| sobhati sabba-kālaṃ sā,|| Kuvera-naḷinī sadā.|| ||

Ito’sā uttarā disā,|| iti naṃ ācikkhatī jano,|| yaṃ disaṃ abhipāleti,|| mahārājā yasassīso.|| ||

Yakkhānaṃ ādhipati,|| ‘Kuvero’ iti nāma so;|| ramatī nacca-gītehi,|| Yakkhehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

19. Ayaṃ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā ti.|| ||

Yassa kassaci mārisa bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā|| upāsakassa vā upāsikāya vā|| ayaṃ Āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā,|| tañ ce amanusso Yakkho vā Yakkhiṇī vā,|| Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,|| Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjo vā Yakkha-pacāro vā,|| Gandhabbo vā Gandhabbī vā,|| Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,|| Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gandhabba-pacāro vā,|| Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,|| Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,|| Kumbhaṇḍa-mahāmatto vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,|| Nāgo vā Nāginī vā,|| Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,|| Nāga-mahāmatto vā Nāga-pārisajjo vā Nāga-pacāro vā,|| paduṭṭha-citto bhikkhuṃ vā bhikkhuṇiṃ|| vā upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā|| gacchantaṃ vā anugaccheyya,|| ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya,|| nisinnaṃ vā upanisīdeyya,|| nipannaṃ vā upa-ni-pajjeyya,|| na me so mārisa amanusso labheyya,|| gāmesu vā nigamesu vā,|| sakkāraṃ vā garukāraṃ vā.|| ||

Na me so mārisa amanusso labheyya,|| Āḷakamandāya rāja-dhāniyā vatthuṃ vā vāsaṃ vā.|| ||

Na me so mārisa amanussā labheyya,|| Yakkhānaṃ samitiṃ gantuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| anavayham pi naṃ kareyyuṃ avivayhaṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| attāhi pi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| rittam pi pattaṃ sīse nikkujjeyyuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| sattadhā pi’ssa muddhaṃ phāleyyuṃ.

20. Santi hi mārisa amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n’eva mahārājānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaṃ avaruddhā nāma vuccanti.

Seyyathā pi mārisa rañño Māgadhsasa vijite mahā-corā,|| te n’eva rañño Māgadhassa ādiyanti,|| na rañño Māgadhassa purisakānaṃ ādiyanti,|| na rañño Māgadhassa purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| te kho te mārisa mahā-corā rañño Māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti,|| — evam eva kho mārisa santi hi amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n’eva mahārājānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaṃ avarudhā nāma vuccanti.

Yo hi koci mārisa amanusso,|| Yakkho vā Yakkhiṇī vā,|| Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,|| Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjovā Yakkha-pacāro vā,|| Gandhabbo vā Gandhabbī vā,|| Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,|| Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gadhabba-pacāro vā,|| Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,|| Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,|| Kumbhaṇḍa-mahāmatetā vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,|| Nāgo vā Nāginī vā,|| Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,|| Nāgamahāmatto vā Nāgapārisajjo vā Nāgapacāro vā,|| paduṭṭha-citto:|| ||

Bhikkhuṃ vā bhikkhuṇiṃ vā,|| upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā,|| gacchantaṃ vā anugaccheyya,|| ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya,|| nisinnaṃ vā upanisīdeyya,|| nipannaṃ vā upa-ni-pajjeyya,|| imesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ,|| senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ,|| ujjhāpetabbaṃ vikkanditabbaṃ viravitabbaṃ:|| ||

“Ayaṃ Yakkho gaṇhāti,|| ayaṃ Yakkho āvisati,|| ayaṃ Yakkho heṭheti,|| ayaṃ Yakkho viheṭheti,|| ayaṃ Yakkho hiṃsati,|| ayaṃ Yakkho vihiṃsati,|| ayaṃ Yakkho na muñcatī” ti.|| ||

21. Katamesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ?|| ||

Indo Somo Varuṇo ca|| Bhāradvājo Pajāpati,|| Candano Kāmaseṭṭho ca|| Kinnighaṇḍu Nighaṇḍu ca,|| Panādo Opamañño ca|| Devasūto ca Mātali,|| Cittaseno ca Gandhabbo|| Naḷo Rājā Janesaho,|| Sātāgiro Hemavato|| Puṇṇako Karatiyo Guḷo,|| Sīvako Mucalindo ca|| Vessāmitto Yugavdharo,|| Gopālo Suppagedho ca|| Hiri Netti ca Madiyo,|| Pañcāla-caṇḍo Āḷavako|| Pajjanto Sumano Sumukho|| Dadhīmukho Maṇi Māṇicaro Dīgho|| atho Serissako saha.|| ||

Imesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ,|| senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ ujjhāpetabbaṃ vikkaditabbaṃ viravitabbaṃ:|| ||

“Ayaṃ Yakkho gaṇhāti,|| ayaṃ Yakkhā āvisati,|| ayaṃ Yakkho heṭṭheti,|| ayaṃ Yakkho viheṭheti,|| ayaṃ Yakkho hiṃsati,|| ayaṃ Yakkho vihiṃsati,|| ayaṃ Yakkho na muñcatī” ti.|| ||

22. Ayaṃ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā’ ti.|| ||

‘Handa ca dāni mayaṃ mārisa gacchāma,|| bahu-kiccā mayaṃ,|| bahu-karaṇīyā’ ti.|| ||

‘Yassa dāni tumhe mahārājāno kālaṃ maññathā’ ti.|| ||

Atha kho Cattāro mahārājāno uṭṭhāy’āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu.|| ||

Te pi kho Yakkhā uṭṭhāy’āsanā app ekacce Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu;|| app ekacce Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu,|| sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā,|| tatth’ev’- antara-dhāyiṃsu;|| app ekacce yena Bhagavā ten’añjalim paṇāmetvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu:|| app ekacce nāmagottaṃ sāvetvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu,|| app ekacce tuṇhī-bhūtā tatth’ev’antara-dhāyiṃsū’ ti.|| ||

23. Uggaṇhātha bhikkhave Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ.|| ||

Pariyāpuṇātha bhikkhave Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ.|| ||

Dhāretha bhikkhave Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ.|| ||

Attha-saṃhitā bhikkhave Āṭānāṭiyā rakkhā,|| bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā” ti.

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ ‘abhinandun’ ti.

Āṭānāṭiya Suttaṃ