[1][rhyt][olds][than] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Campāyaṃ viharati Gaggarāya pokkharaṇīyā tīre mahatā bhikkhu-saṅghena saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhu-satehi.|| ||
Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:|| ||
‘Āvuso bhikkhavo’ ti.|| ||
‘Āvuso’ ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṃ.|| ||
Āyasmā Sāriputto etad avoca:|| ||
Dasuttaraṃ pavakkhāmi dhammaṃ Nibbāna-pattiyā,|| Dukkhass’antakiriyāya sabba-gantha-p-pamocanaṃ.|| ||
Eko Dhammo
[2][rhyt] Eko āvuso dhammo bahu-kāro,|| eko dhammo bhāvetabbo,|| eko dhammo pariññeyyo,|| eko dhammo pahātabbo,|| eko dhammo hāna-bhāgiyo,|| eko dhammo visesa-bhāgiyo,|| eko dhammo du-p-paṭivijjho,|| eko dhammo uppādetabbo,|| eko dhammo abhiññeyyo,|| eko dhammo sacchi-kātabbo.|| ||
i. Katamo eko dhammo bahu-kāro?|| ||
Appamādo kusalesu dhammesu.|| ||
Ayaṃ eko dhammo bahu-kāro.|| ||
ii. Katamo eko dhammo bhāvetabbo?|| ||
Kāya-gatā sati sāta-sahagatā.|| ||
Ayaṃ eko dhammo bhāvetabbo.|| ||
iii. Katamo eko dhammo pariññeyyo?|| ||
Phasso sāsavo upādāniyo.|| ||
Ayaṃ eko dhammo pariññeyyo.|| ||
[273] iv. Katamo eko dhammo pahātabbo?|| ||
Asmi-māno.|| ||
Ayaṃ eko dhammo pahātabbo.|| ||
v. Katamo eko dhammo hāna-bhāgiyo?|| ||
A-yoniso-mana-sikāro.|| ||
Ayaṃ eko dhammo hāna-bhāgiyo.|| ||
vi. Katamo eko dhammo visesa-bhāgiyo?|| ||
Yoniso-mana-sikāro.|| ||
Ayaṃ eko dhammo visesa-bhāgiyo.|| ||
vii. Katamo eko dhammo du-p-paṭivijjho?|| ||
Ān-antar’iko ceto-samādhi.|| ||
Ayaṃ eko dhammo du-p-paṭivijjho.|| ||
viii. Katamo eko dhammo uppādetabbo?|| ||
Akuppaṃ ñāṇaṃ.|| ||
Ayaṃ eko dhammo uppādetabbo.|| ||
ix. Katamo eko dhammo abhiññeyyo?|| ||
Sabbe sattā āhāra-ṭ-ṭhitikā.|| ||
Ayaṃ eko dhammo abhiññeyyo.|| ||
x. Katamo eko dhammo sacchi-kātabbo?|| ||
Akuppā ceto-vimutti.|| ||
Ayaṃ eko dhammo sacchi-kātabbo.|| ||
Iti ime dasa dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Dve Dhammā
[3][rhyt] Dve dhammā bahu-kārā,|| dve dhammā bhāvetabbā,|| Dve dhammā pariññeyyā,|| dve dhammā pahātabbā,|| dve dhammā hāna-bhāgiyā,|| dve dhammā visesa-bhāgiyā,|| Dve dhammā duppaṭi-vijjhā,|| dve dhammā uppādetabbā,|| dve dhammā abhiññeyyā,|| dve dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
i. Katame dve dhammā bahu-kārā?|| ||
Sati ca sampajaññaṃ ca.|| ||
Ime dve dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame dve dhammā bhāvatabbā?|| ||
Samatho ca vipassanā ca.|| ||
Ime dve dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame dve dhammā pariññeyyā?|| ||
Nāmañ ca rūpañ ca.|| ||
Ime dve dhammā pariññeyyā.|| ||
[274] iv. Katame dve dhammā pahātabbā?|| ||
Avijjā ca bhava-taṇhā ca.|| ||
Ime dve dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame dve dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Dovacassatā ca,|| pāpa-mittatā ca.|| ||
Ime dve dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame dve dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Sovacassatā ca kalyāṇa-mittatā ca.|| ||
Ime dve dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame dve dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||
Yo ca hetu yo ca paccayo sattāṇaṃ saṅkilesāya,|| yo ca hetu yo ca paccayo sattāṇaṃ visuddhiyā.|| ||
Ime dve dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||
viii. Katame dve dhammā uppādetabbā?|| ||
Dve ñāṇāni:|| Khaye ñāṇaṃ|| anuppāde ñāṇaṃ.|| ||
Ime dve dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame dve dhammā abhiññeyyā?|| ||
Dve dhātuyo:|| saṅkhatā ca dhātu,|| asaṅkhatā ca dhātu.|| ||
Ime dve dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame dve dhammā sacchi-kātabbā?|| ||
Vijjā ca|| vimutti ca.|| ||
Ime dve dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
Iti ime vīsati dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Tayo Dhammā
[4][rhyt] Tayo dhammā bahu-kārā,|| tayo dhammā bhāvetabbā,|| tayo dhammā bahu-kārā,|| tayo dhammā bhāvetabbā,|| tayo dhammā pariññayyā,|| tayo dhammā pahātabbā,|| tayo dhammā hāna-bhāgiyā,|| tayo dhammā visesa-bhāgiyā,|| tayo dhammā duppaṭivijdhā,|| tayo dhammā uppādetabbā,|| tayo dhammā abhiññeyyā,|| tayo dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
i. Katame tayo dhammā bahu-kārā?|| ||
Sappurisa-saṃ-sevo,|| Sad’Dhamma-savanaṃ,|| Dhamm-ā-nu-Dhammappaṭipatti.|| ||
Ime tayo dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame tayo dhammā bhāvetabbā?|| ||
Tayo samādhī:|| sa-vitakko sa-vicāro samādhi,|| avitakko vicāramatto samādhi,|| avitakko avicāro samādhi.|| ||
Ime tayo dhammā bhāvetabbā.|| ||
[275] iii. Katame tayo dhammā pariññeyyā?|| ||
Tisso vedanā:|| sukhā vedanā,|| dukkhā vedanā,|| adukkha-m-asukhā vedānā.|| ||
Ime tayo dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame tayo dhammā pahātabbā?|| ||
Tisso taṇhā:|| kāma-taṇhā,|| bhava-taṇhā,|| vibhava-taṇhā.|| ||
Ime tayo dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame tayo dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Tīṇi akusala-mūlāni:|| lobho akusala-mūlaṃ,|| doso akusala-mūlaṃ,|| moho akusala-mūlaṃ.|| ||
Ime tayo dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame tayo dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Tīṇi kusala-mūlāni:|| alobho kusala-mūlaṃ,|| adoso kusala-mūlaṃ,|| amoho kusala-mūlaṃ.|| ||
Ime tayo dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame tayo dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||
Tisso nissaraṇiyā dhātuyo:|| kāmānam etaṃ nissaraṇaṃ|| yad idaṃ nekkhammaṃ,|| rūpānam etaṃ nissaraṇaṃ|| yad idaṃ āruppaṃ,|| yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭicca-samuppannaṃ nirodho tassa nissaraṇaṃ.|| ||
Ime tayo dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||
viii. Katame tayo dhammā uppādetabbā?|| ||
Tīṇi ñāṇāni:|| atītaṃse ñāṇaṃ,|| anāgataṃse ñāṇaṃ,|| pacc’uppannaṃse ñāṇaṃ.|| ||
Ime tayo dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame tayo dhammā abhiññeyyā?|| ||
Tisso dhātuyo:|| kāma-dhātu,|| rūpa-dhātu,|| arūpa-dhātu.|| ||
Ime tayo dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame tayo dhammā sacchi-kātabbā?|| ||
Tisso vijjā:|| pubbe-nivāsānu-s-sati ñāṇaṃ vijjā,|| sattāṇaṃ cut’ūpapāte ñāṇaṃ vijjā,|| āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ vijjā.|| ||
Ime tayo dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
[276] Iti ime tiṃsa dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Cattāro Dhammā
[5][rhyt]Cattāro dhammā bahu-kārā,|| cattāro dhammā bhāvetabbā,|| cattāro dhammā pariññeyyā,|| cattāro dhammā pahātabbā,|| cattāro dhammā hāna-bhāgiyā,|| cattāro dhammā visesa-bhāgiyā,|| cattāro dhammā duppaṭi-vijjhā,|| cattāro dhammā uppādetabbā,|| cattāro dhammā abhiññeyyā,|| cattāro dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
i. Katame cattāro dhammā bahu-kārā?|| ||
Cattāri cakkāni:|| paṭirūpa-desa-vāso,|| sappuris’ūpanissayo,|| atta-sammā-paṇidhi,|| pubbe ca kata-puññatā.|| ||
Ime cattāro dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame cattāro dhammā bhāvetabbā?|| ||
Cattāro sati-paṭṭhānā:|| Idh’āvuso bhikkhu kāye kāy’ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,|| vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ,|| Idh’āvuso bhikkhu vedanā vedanāsupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,|| vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ,|| Idh’āvuso bhikkhu citte citt’ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,|| vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ,|| Idh’āvuso bhikkhu dhammesu Dhamm’ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,|| vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.|| ||
Ime cattāro dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame cattāro dhammā pariññeyyā?|| ||
Cattāro āhārā:|| kabalīkāro āhāro; oḷāriko vā sukhumo vā,|| phasso dutiyo,|| mano-sañcetanā tatiyā,|| viññāṇaṃ catutthaṃ.|| ||
Ime cattāro dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame cattāro dhammā pahātabbā?|| ||
Cattāro oghā:|| kāmogho,|| bhavogho,|| diṭṭhogho,|| avijjogho.|| ||
Ime cattāro dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame cattāro dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Cattāro yogā:|| kāma-yogo,|| bhava-yogo,|| diṭṭhi-yogo,|| avijjā-yogo.|| ||
Ime cattāro dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame cattāro dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Cattāro visaṃyogā:|| kāmayoga-visaṃyogo,|| bhavayoga-visaṃyogo,|| diṭṭhiyoga-visaṃyogo,|| avijjāyoga-visaṃyogo.|| ||
Ime cattāro dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
[277] vii. Katame cattāro dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||
Cattāro samādhī:|| hāna-bhāgiyo samādhi,|| ṭhiti-bhāgiyo samādhi,|| visesa-bhāgiyo samādhi,|| nibbedha-bhāgiyo samādhi.|| ||
Ime cattaro dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||
viii. Katame cattāro dhammā uppādetabbā?|| ||
Cattāri ñāṇāni,|| Dhamme ñāṇaṃ,|| anavaye ñāṇaṃ,|| paricce ñāṇaṃ,|| sammuti-ñāṇaṃ.|| ||
Ime cattāro dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame cattāro dhammā abhiññeyyā?|| ||
Cattāri ariya-saccāni:|| dukkhaṃ ariya-saccaṃ,|| dukkha-samudayaṃ ariya-saccaṃ,|| dukkha-nirodho ariya-saccaṃ,|| dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā ariya-saccaṃ.|| ||
Ime cattāro dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame cattāro dhammā sacchi-kātabbā?|| ||
Cattāri sāmañña-phalāni:|| sot’āpatti-phalaṃ,|| Sakad-āgāmi-phalaṃ,|| Anāgāmi-phalaṃ,|| Arahatta-phalaṃ.|| ||
Ime cattāro dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
Iti ime cattārīsaṃ dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Pañca Dhammā
[6][rhyt] Pañca dhammā bahu-kārā,|| pañca dhammā bhāvetabbā,|| pañca dhammā pariññeyyā,|| pañca dhammā pahātabbā,|| pañca dhammā hāna-bhāgiyā,|| pañca dhammā visesa-bhāgiyā,|| Pañca dhammā duppaṭi-vijjhā,|| pañca dhammā uppādetabbā,|| pañca dhammā abhiññeyyā,|| pañca dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
i. Katame pañca dhammā bahu-kārā?|| ||
Pañca padhāniy-aṅgāni:|| idh’āvuso bhikkhu saddho hoti,|| sadda-hati Tathāgatassa bodhiṃ;|| iti pi so Bhagavā|| arahaṃ|| Sammā Sambuddho|| vijjā-caraṇa-sampanno|| Sugato|| loka-vidū|| anuttaro purisa-damma-sārathī|| Satthā deva-manussānaṃ|| Buddho|| Bhagavā’ ti.|| ||
Appābādho hoti|| appātaṅko sama-vepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhāna-kkhamāya.|| ||
Asaṭho hoti|| amāyāvī yathā-bhūtaṃ attāṇaṃ āvikattā satthari vā|| viññūsu vā sabrahma-cārīsu.|| ||
Āraddha-viriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya,|| kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷha-parakkamo anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||
Paññavā hoti uday’attha-gāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhi-kāya sammā-dukkha-kkhaya-gāminiyā.|| ||
Ime pañca dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame pañca dhammā bhāvetabbā?|| ||
Pañcaṅgiko sammā-samādhi;|| pīti-pharaṇatā,|| sukha-pharaṇatā,|| ceto- [278] pharaṇatā,|| āloka-pharaṇatā,|| pacc’avekkhaṇa-nimittaṃ.|| ||
Ime pañca dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame pañca dhammā pariññeyyā?|| ||
Pañc’upādāna-k-khandhā,|| seyyath’īdaṃ:|| rūp’ūpādāna-k-khandho,|| vedan’ūpādana-k-khandho,|| saññ’ūpādāna-k-khandho,|| saṅkhār’ūpādāna-k-khandho,|| viññāṇ’ūpādāna-k-khandho.|| ||
Ime pañca dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame pañca dhammā pahātabbā?|| ||
Pañca nīvaraṇāni:|| kāma-c-chanda-nīvaraṇaṃ,|| vyāpāda-nīvaraṇaṃ,|| thīna-middha-nīvaraṇaṃ,|| uddhacca-kukkucca-nīvaraṇaṃ,|| viciki-c-chā-nīvaraṇaṃ.|| ||
Ime pañca dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame pañca dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Pañca ceto-khīlā:|| (1) Idh’āvuso bhikkhu satthari kaṅkhati|| vicikicchati|| nādhi-muccati|| na sampasīdati.|| ||
Yo so āvuso bhikkhu satthari kaṅkhati|| vicikicchati|| nādhi-muccati|| na sampasīdati|| tassa cittaṃ na namati|| ātappāya|| anuyogāya|| sātaccayā|| padhānāya.|| ||
Yassa cittaṃ na namati|| ātappāya|| anuyogāya|| sāta-c-cāya|| padhānāya.|| ||
Ayaṃ paṭhamo ceto-khīlo.|| ||
(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati.|| ||
Yo so āvuso bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati.|| ||
Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||
Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||
Ayaṃ dutiyo ceto-khīlo.|| ||
(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati.|| ||
Yo so āvuso bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati.|| ||
Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||
Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||
Ayaṃ tatiyo ceto-khīlo.|| ||
(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati.|| ||
Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||
Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||
Ayaṃ catuttho ceto-khīlo.|| ||
(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabuhmacārīsu kupito hoti anatta-mano āhata-citto khīla-jāto.|| ||
Yo so āvuso bhikkhu sabrahma-cārīsu kupito hoti anatta-mano āhata-citto khīlajāto|| ||
Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||
Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||
Ayaṃ pañcamo ceto-khīlo.|| ||
Ime pañca dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame pañca dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Pañc’indriyāni:|| saddh’indriyaṃ,|| viriy’indriyaṃ,|| sat’indriyaṃ,|| samādh’indriyaṃ,|| paññ’indriyaṃ.|| ||
Ime pañca dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame pañca dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||
Pañca nissāraṇīyā dhātuyo:|| ||
(1) Idh’āvuso, bhikkhuno kāme mana-sikaroto|| kāmesu cittaṃ na pakkhandati|| na pasīdati|| na santiṭṭhati|| na vimuccati.|| ||
Nekkhammaṃ kho pan’assa mana-sikaroto nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati|| ||
Tassa taṃ cittaṃ Sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ su-vimuttaṃ visaṃyuttaṃ kāmehi.|| ||
Ye ca kāma-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā,|| mutto so tehi,|| na so taṃ vedanaṃ vedeti.|| ||
Idam akkhātaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ.|| ||
(2) Puna ca paraṃ āvuso,|| bhikkhuno vyāpādaṃ mana-sikaroto vyāpāde cittaṃ na pakkhandati,|| na ppasīdati na sanniṭṭhati na vimuccati.|| ||
Avyāpādaṃ kho pan’assa mana-sikāroto avyāpāde cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||
Tassa taṃ cittaṃ Sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ su-vimuttaṃ visaṃyuttaṃ vyāpādena.|| ||
Ye ca vyāpāda-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā,|| mutto so tehi,|| na so taṃ vedanaṃ vedeti.|| ||
Idam akkhātaṃ vyāpādassa nissaraṇaṃ.|| ||
(3) Puna ca paraṃ āvuso,|| bhikkhuno vihesaṃ mana-sikaroto vihesāya cittaṃ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.|| ||
Avihesaṃ kho panassa mana-sikaroto avihesāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||
Tassa taṃ cittaṃ Sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ su-vimuttaṃ visaṃyuttaṃ vihesāya.|| ||
Ye ca vihesa-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā,|| mutto so tehi,|| na so taṃ vedanaṃ vedeti.|| ||
Idam akkhātaṃ vihesāya nissaraṇaṃ.|| ||
(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno rūpaṃ mana-sikāroto rūpesu cittaṃ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.|| ||
Arūpaṃ kho pan’assa mana-sikaroto arūpesu cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||
Tassa taṃ cittaṃ Sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ su-vimuttaṃ visaṃyuttaṃ rūpehi.|| ||
Ye ca rūpa-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā,|| mutto so tehi,|| na so taṃ vedanaṃ vedeti.|| ||
Idam akkhātaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.|| ||
(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno sakkāyaṃ mana-sikaroto sakkāye cittaṃ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.|| ||
Sakkāya-nirodhaṃ kho pan’assa mana-sikaroto sakkāya-nirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||
Tassa taṃ cittaṃ Sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ su-vimuttaṃ visaṃyuttaṃ sakkāyena.|| ||
Ye ca sakkāya-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā,|| mutto so tehi,|| na so taṃ vedanaṃ vedeti.|| ||
Idam akkhātaṃ sakkāyassa nissaraṇaṃ.|| ||
Ime pañca dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||
viii. Katame pañca dhammā uppādetabbā?|| ||
Pañca ñāṇiko sammā-samādhi.|| ||
‘Ayaṃ samādhi pacc’uppannasuko c’eva āyatiñ ca sukha-vipāko’ ti|| paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati.|| ||
‘Ayaṃ samādhi ariyo nirāmiso’ ti|| [279] paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati.|| ||
‘Ayaṃ samādhi akā-purisa-sevito’ ti|| paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati.|| ||
‘Ayaṃ samādhi santo paṇīto paṭi-p-pa-s-saddha-laddho ekodi-bhāvādhi-gato na ca sa-saṅkhāra-niggayha-vāritāvato’ ti|| paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati.|| ||
‘So kho panāhaṃ imaṃ samādhiṃ sato va samāpajjāmi,|| sato vuṭṭhahāmī’ ti|| paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati.|| ||
Ime pañca dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame pañca dhammā abhiññeyyā?|| ||
Pañca vimutt’āyatanāni:|| ||
(1) Idh’āvuso bhikkhuno Satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī.|| ||
Yathā yathā āvuso bhikkhano Satthā Dhammaṃ deseti|| aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī,|| tathā tathā so tasmiṃ Dhamme|| attha-paṭisaṃvedī ca hoti|| Dhamma-paṭisaṃvedī ca.|| ||
Tassa attha-paṭisaṃvedino|| Dhamma-paṭisaṃvedino pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||
Idaṃ paṭhamaṃ vimutt’āyatanaṃ.|| ||
(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na h’eva kho Satthā dhammaṃ deseti,|| aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī,|| api ca kho yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti.|| ||
Yathā yathā āvuso bhikkhu yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti,|| tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhamma-paṭisaṃvedī ca.|| ||
Tassa attha-paṭisaṃvedino dhamma-paṭisaṃvedino pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||
Idaṃ dutiyaṃ vimutt’āyatanaṃ.|| ||
(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na h’eva kho Satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī,|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti,|| api ca kho yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti.|| ||
Yathā yathā’vuso bhikkhu yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti,|| tathā tathā so tasmiṃ dhamme attha-paṭisaṃvedi ca hoti dhamma-paṭisaṃvedī ca.|| ||
Tassa attha-paṭisaṃvedino dhamma-paṭisaṃvedino pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||
Idaṃ tatiyaṃ vimutt’āyatanaṃ.|| ||
(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na h’eva kho Satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī,|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti,|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti,|| api ca kho yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā’nupekkhati.|| ||
Yathā yathā āvuso bhikkhu yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā’nupekkhati,|| tathā tathā so tasmiṃ dhamme attha-paṭisaṃvedī ca hoti dhamma-paṭisaṃvedī ca.|| ||
Tassa attha-paṭisaṃvedino dhamma-paṭisaṃvedino pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||
Idaṃ catutthaṃ vimutt’āyatanaṃ.|| ||
(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na h’eva kho Satthā dhammaṃ desetī,|| aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī,|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karotī,|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā’nupekkhati|| api ca kho assa aññataraṃ samādhi-nimittaṃ suggahitaṃ hoti|| sumana-sikataṃ sūpadhāritaṃ su-p-paṭividdhaṃ paññāya.|| ||
Yathā yathā āvuso bhikkhuno aññataraṃ samādhi-nimittaṃ suggahitaṃ hoti sumana-sikataṃ sūpadhāritaṃ su-p-paṭividdhaṃ paññāya,|| tathā tathā so tasmiṃ dhamme attha-paṭisaṃvedī ca hoti dhamma-paṭisaṃvedī ca.|| ||
Tassa attha-paṭisaṃvedino dhamma-paṭisaṃvedino pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||
Idaṃ pañcamaṃ vimutt’āyatanaṃ.|| ||
Ime pañca Dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame pañca Dhammā sacchi-kātabbā?|| ||
Pañca Dhamma-k-khandhā:|| sīla-k-khandho,|| samādhi-k-khandho,|| paññā-k-khandho,|| vimutti-k-khandho,|| vimutti-ñāṇa-dassana-k-khandho.|| ||
Ime pañca dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
Iti ime paññāsa dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
§
6
[7][rhyt] Cha dhammā bahu-kārā,|| cha dhammā bhāvetabbā,|| cha dhammā pariññeyyā,|| cha dhammā pahātabbā,|| cha dhammā hāna-bhāgiyā,|| cha dhammā visesa-bhāgiyā,|| cha dhammā duppaṭi-vijjhā,|| cha dhammā uppādetabbā,|| cha dhammā abhiññeyyā,|| cha dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
i. Katame cha dhammā bahu-kārā?|| ||
Cha sārāṇīyā dhammā:|| (1) Idh’āvuso bhikkhuno mettaṃ kāya-kammaṃ [280] pacc’upatthikaṃ hoti sabrahma-cārīsu āvi c’eva raho ca.|| ||
Ayam pi dhammo sārāṇīyo piya-karaṇo garu-karaṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||
(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno mettaṃ vacī-kammaṃ pacc’upatthikaṃ hoti sabrahma-cārīsu āvi c’eva raho ca.|| ||
Ayam pi dhammo sārāṇīyo piya-karaṇo garu-karaṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||
(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno mettaṃ mano-kammaṃ pacc’upatthikaṃ hoti sabrahma-cārīsu āvi c’eva raho ca.|| ||
Ayam pi dhammo sārāṇīyo piya-karaṇo garu-karaṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||
(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhamma-laddhā antamaso patta-pariyāpanna-mattam pi,|| tathā-rūpehi lābhehi appaṭivibhatta-bhogī hoti sīlavantehi sabrahma-cārīhi sādhāraṇa-bhogī.|| ||
Ayam pi dhammo sārāniyo piya-karaṇo garu-karaṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||
(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asa-balāni akammā-sāni bhujissāni viññūppasatthāni aparām-aṭṭhāni samādhi-saṃvaṭṭanikāni,|| tathā-rūpesu sīlesu sīla-sāmañña-gato viharati sabrahma-cārīhi āvi c’eva raho ca.|| ||
Ayam pi dhammo sārāṇīyo piya-karaṇo garu-karaṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||
(6) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yā’yaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā-dukkha-k-khayāya,|| tathā-rūpāya diṭṭhiyā diṭṭhi-sāmañña-gato viharati sabrahma-cārīhi āvi c’eva raho ca.|| ||
Ayam pi dhammo sārāṇīyo piya-karaṇo garu-karano saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||
Ime cha dhammā bahu-kārā,
ii. Katame cha dhammā bhāvetabbā?|| ||
Cha anussati-ṭ-ṭhānini:|| Buddh’ānu-s-sati,|| Dhamm’ānu-s-sati,|| Saṅgh’ānu-s-sati,|| sīl’ānu-s-sati,|| cāg’ānu-s-sati,|| devat’ānu-s-sati.|| ||
Ime cha dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame cha dhammā pariññeyyā?|| ||
Cha ajjhattikāni āyatanāni:|| cakkh’āyatanaṃ,|| sot’āyatanaṃ,|| ghān’āyatanaṃ,|| jivh-ā-yatanaṃ,|| kāy’āyatanaṃ,|| man’āyatanaṃ.|| ||
Ime cha dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame cha dhammā pahātabbā?|| ||
Cha taṇhā-kāyā,|| rūpa-taṇhā,|| sadda-taṇhā,|| gandha-taṇhā,|| rasa-taṇhā,|| phoṭṭhabba-taṇhā,|| Dhamma-taṇhā.|| ||
Ima cha dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame cha dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Cha agāravā:|| idh’āvuso bhikkhu satthari agāravo viharati a-p-paṭissavo,|| dhamme agāravo viharati a-p-paṭissavo,|| saṅghe agāravo viharati a-p-paṭissavo,|| sikkhāya agāravo viharati a-p-paṭissavo,|| appamāde agāravo viharati a-p-paṭissavo,|| paṭisanthāre agāravo viharati a-p-paṭisso.|| ||
Ime cha dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame cha dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Cha gāravā:|| idh’āvuso bhikkhu satthari sagāravo viharati sa-p-paṭissavo,|| dhamme sagāravo viharati sa-p-paṭissavo,|| saṅghe sagāravo viharati sa-p-paṭissavo,|| sikkhāya sagāravo viharati sa-p-paṭissavo,|| appamāde sagāravo viharati sa-p-paṭissavo,|| paṭisanthāre sagāravo viharati sa-p-paṭissavo.|| ||
Ime cha dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame cha dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||
Cha nissaraṇiyā dhātuyo:|| (1) Idh’āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya:|| ‘Mettā hi kho me āvuso,|| ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||
Atha ca pana me vyāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ ti.|| ||
So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||
Aṭṭhānam etaṃ āvuso anavakāso.|| ||
Yaṃ mettāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya.|| ||
Atha ca pan’assa vyāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassatī’ ti n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||
Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso,|| vyāpādassa yad idaṃ mettā ceto-vimutti.|| ||
(2) Idha pan’āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya:|| ‘Karuṇā hi kho me āvuso,|| ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||
Atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ ti.|| ||
So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||
Aṭṭhāname taṃ āvuso anavakāso.|| ||
Yaṃ karuṇāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya.|| ||
Atha ca pan’assa vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassatī’ ti n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||
Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso,|| vihesāya yad idaṃ karuṇā ceto-vimutti.|| ||
(3) Idh’āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya:|| ‘Muditā hi kho me āvuso,|| ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||
Atha ca pana me arati cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ ti.|| ||
So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||
Aṭṭhāname taṃ āvuso anavakāso.|| ||
Yaṃ muditāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya,|| atha ca pan’assa arati cittaṃ pariyādāya ṭhassatī’ ti n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||
Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso,|| aratiyā yad idaṃ muditā ceto-vimutti.|| ||
(4) Idha pana āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya:|| upekkhā hi kho me āvuso ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||
Atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ ti|| ||
So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||
Aṭṭhāname taṃ āvuso anavakāso.|| ||
Yaṃ upekhāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya,|| atha ca pan’assa rāgo cittaṃ pariyādāya.|| ||
ṭhassatī’ti n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||
Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso rāgassa yad idaṃ upekkhā ceto-vimutti.|| ||
(5) Idha pan’āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya:|| animittā hi kho me āvuso ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||
Atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ hotī’ ti|| ||
So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||
Aṭṭhānam etaṃ āvuso anavakāso,|| yaṃ animmitāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya|| ||
Atha ca pan’assa nimittānusāri viññāṇaṃ bhavissatī ti, n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||
Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso sabba-nimittānaṃ,|| yad idaṃ animittā ceto-vimutti.|| ||
(6) Idha pan’aāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya:|| ‘asmī ti kho me vigataṃ,|| ayam aham asmī ti na samanupassāmi.|| ||
Atha ca pana me viciki-c-chā-kathaṃ-kathā-sallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ ti.|| ||
So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||
Aṭṭhānam etaṃ āvuso anavakāso,|| yaṃ asmī ti vigate ayam aham asmī ti asamanupassato,|| atha ca pan’assa viciki-c-chā-kathaṃ-kathā-sallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassatī’ ti,|| n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||
Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso viciki-c-chā-kathaṃ-kathā-sallassa,|| yad idaṃ asmī’ ti māna-samugghāto.|| ||
Ime cha dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||
[281] viii. Katame cha dhammā uppādetabbā?|| ||
Cha satata-vihārā:|| idh’āvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā n’eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Sotena saddaṃ sutvā n’eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Ghānena gadhaṃ ghāyitvā n’eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Jivhāya rasaṃ sāyitvā n’eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā n’eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Manasā dhammaṃ viññāya n’eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Ime cha dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame cha dhammā abhiññeyyā?|| ||
Cha anuttariyāni:|| dass’ānānuttariyaṃ,|| savaṇ’ānuttariyaṃ,|| lābh’ānuttariyaṃ,|| sikkh’ānuttariyaṃ,|| pāricariy’ānuttariyaṃ,|| anu-s-sat’ānuttariyaṃ.|| ||
Ime dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame cha dhammā sacchi-kātabbā?|| ||
Cha abhiññā:|| idh’āvuso, bhikkhu aneka-vihitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti —|| eko pi hutvā bahudhā hoti,|| bahudhā pi hutvā eko hoti,|| āvī-bhāvaṃ tiro-bhāvaṃ tiro-kuḍḍhaṃ tiro-pākāraṃ tiro-pabbataṃ asajja-māno gacchati,|| seyyathā pi ākāse.|| ||
Paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaṃ karoti,|| seyyathā pi udake.|| ||
Udake pi abhijja-māne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaṃ,|| ākāse pi pallaṅkena khamati seyyathā pi pakkhī sakuṇo.|| ||
Ime pi candima-suriye evaṃ mahiddhike evaṃ mah-ā-nubhāve pāṇinā parimasati parimajjati.|| ||
Yāva Brahmalokā pi kāyena va saṃvatteti.|| ||
So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti|| dibbe ca mānuse ca,|| ye dūre santike ca.|| ||
So para-sattāṇaṃ para-puggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti.|| ||
Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti,|| vīta-rāgaṃ vā cittaṃ vīta-rāgaṃ cittanti pajānāti,|| sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti,|| vīta-dosaṃ vā cittaṃ vīta-dosaṃ cittanti pajānāti,|| samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ vā cittanti pajānāti,|| vīta-mohaṃ vā cittaṃ vīta-mohaṃ cittanti pajānāti,|| saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti,|| vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ vā cittanti pajānāti,|| amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ vā cittanti pajānāti,|| mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti,|| savuttaraṃ vā cittaṃ savuttaraṃ cittanti pajānāti,|| anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti,|| asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti,|| samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti,|| avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti,|| vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti.|| ||
So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati,|| seyyath’īdaṃ ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi pi jātiyo,|| dasa pi pi jātiyo,|| vīsatim pi jātiyo,|| tiṃsam pi jātiyo,|| cattā’īsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| jāti-sata-sahassam pi,|| aneke pi saṃvaṭṭa-kappe,|| aneke pi vivaṭṭa-kappe,|| aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe:|| amutrāsiṃ evaṃ-nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evam-āhāro evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto amutra udapādiṃ.|| ||
Tatrāpāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evam-āhāro evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto idh’ūpapanno” ti.|| ||
Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:|| ‘ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā,|| vacī-du-c-caritena samannāgatā,|| mano-du-c-caritena samannāgatā,|| ariyānaṃ upavādakā,|| micchā-diṭṭhikā,|| micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinīpātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||
Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā,|| vacī-sucaritena samannāgatā,|| mano-sucaritena samannāgatā,|| ariyānaṃ anupavādakā,|| sammā-diṭṭhikā,|| sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā ti.|| ||
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇīte suvanṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.|| ||
Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto-vimuttiṃ paññā-vimuttiṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharati.|| ||
Ime cha dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
Iti ime cha dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
[282]
7
[8][rhyt] Satta dhammā bahu-kārā,|| satta dhammā bhāvetabbā,|| satta dhammā pariññeyyā,|| satta dhammā pahātabbā,|| satta dhammā hāna-bhāgiyā,|| satta dhammā visesa-bhāgiyā,|| satta dhammā duppaṭi-vijjhā,|| satta dhammā uppādetabbā,|| satta dhammā abhiññeyyā,|| satta dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
i. Katame satta dhammā bahu-kārā?|| ||
Satta ariya-dhanāni:|| saddhā-dhanaṃ,|| sīla-dhanaṃ,|| hiri-dhanaṃ,|| ottappa-dhanaṃ,|| suta-dhanaṃ,|| cāga-dhanaṃ,|| paññā-dhanaṃ.|| ||
Ime satta dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame satta dhammā bhāvetabbā?|| ||
Satta sambojjh’aṅgā:|| sati-sambojjh’aṅgo,|| dhamma-vicaya-sambojjh’aṅgo,|| viriya-sambojjh’aṅgo,|| pīti-sambojjh’aṅgo,|| passaddhi-sambojjh’aṅgo,|| samādhi-sambojjh’aṅgo,|| upekkhā-sambojjh’aṅgo.|| ||
Ime satta dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame satta dhammā pariññeyyā?|| ||
Satta viññāṇa-ṭ-ṭhitiyo:|| (1) sant’āvuso sattā nānatta-kāyā nānātta-saññino,|| seyyathā pi manussā ekacco ca devā ekacco ca vinipātikā.|| ||
Ayaṃ paṭhamā viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||
(2) Sant’āvuso sattā nānatta-kāyā ekatta-saññino,|| seyyathā pi devā Brahma-kāyikā paṭham-ā-bhini-b-battā.|| ||
Ayaṃ dutiyā viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||
(3) Sant’āvuso sattā ekatta-kāyā nānatta-saññino,|| seyyathā pi devā Ābhassarā.|| ||
Ayaṃ tatiyā viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||
(4) Sant’āvuso sattā ekatta-kāyā ekatta-saññino,|| seyyathā pi devā Subhakiṇṇā.|| ||
Ayaṃ catutthā viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||
(5) Sant’āvuso sattā sabbaso rūpa-saññānaṃ samati-k-kamma,|| paṭigha-saññānaṃ attha-gamā,|| nānatta-saññānaṃ amana-sikārā,|| ‘Ananto ākāso’ ti|| Ākāsānañ-c’āyatanūpagā.|| ||
Ayaṃ pañcamī viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||
(6) Sant’āvuso sattā sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘Anantaṃ viññāṇan’ ti|| Viññāṇañ-c’āyatanūpagā.|| ||
Ayaṃ chaṭṭhā viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||
(7) Sant’āvuso sattā sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘N’atthi kiñcī’ ti|| Ākiñ caññ’āyatanūpagā.|| ||
Ayaṃ sattamī viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||
Ime satta dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame satta dhammā pahātabbā?|| ||
Satt’ānusayā:|| kāmarāg-ā-nusayo,|| paṭigh-ā-nusayo,|| diṭṭh’ānusayo,|| viciki-c-chā’nusayo,|| mān-ā-nusayo,|| bhava-rāg-ā-nusayo,|| avijj-ā-nusayo.|| ||
Ime satta dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame satta dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Satta asad’dhammā:|| idh’āvuso bhikkhu assaddho hoti,|| ahiriko hoti,|| anottapī hoti,|| appa-ssuto hoti,|| kusīto hoti,|| muṭṭha-ssati hoti,|| duppañño hoti.|| ||
Ime satta dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame satta dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Satta Sad’Dhammā:|| idh’āvuso bhikkhu saddho hoti,|| hirimā hoti,|| ottapī hoti,|| bahu-s-suto hoti,|| āraddha-viriyo hoti,|| upatthika-sati hoti,|| paññavā hoti.|| ||
Ime satta dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
[283] vii. Katame satta dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||
Satta sappurisa-dhammā:|| idh’āvuso bhikkhu Dhamm’aññū ca hoti,|| atth’aññū ca,|| attaññū ca,|| matt’aññū ca,|| kāl’aññū ca,|| paris’aññū ca,|| puggalaññū ca.|| ||
Ime satta dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||
viii. Katame satta dhammā uppādetabbā?|| ||
Satta saññā:|| anicca-saññā,|| anatta-saññā,|| asubha-saññā,|| ādīnava-saññā,|| pahāṇa-saññā,|| virāga-saññā,|| nirodha-saññā.|| ||
Ime satta dhammā uppādetabbā.
ix. Katame satta dhammā abhiññeyayā?|| ||
Satta niddasa-vatthūni:|| idh’āvuso bhikkhu sikkhā-samādāne tibba-chando hoti āyatiñ ca sikkhā-samādāne avigata-pemo.|| ||
Dhamma-nisantiyā tibba-chando hoti āyatiñ ca dhamma-nisantiyā avigata-pemo|| ||
Icchāvinaye tibba-chando hoti āyatiñ ca icchā-vinaye avigata-pemo|| ||
Paṭisallāne tibba-chando hoti āyatiñ ca paṭisallāne avigata-pemo.|| ||
Viriy’ārambhe tibba-chando hoti āyatiñ ca viriy’ārambhe avigata-pemo.|| ||
Sati-nepakke tibba-chando hoti āyatiñ ca sati-nepakke avigata-pemo|| ||
Diṭṭhi-paṭivedhe tibba-chando hoti āyatiñ ca diṭṭhi-paṭivedhe avigata-pemo.|| ||
Ime satta dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame satta dhammā sacchi-kātabbā?|| ||
Satta khīṇ’āsava-balāni:|| (1) idh’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti.|| ||
Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||
(2) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aṅgāra-kās-ū-pamā kāmā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti.|| ||
Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||
(3) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno|| viveka-ninnaṃ cittaṃ hoti|| viveka-poṇaṃ|| viveka-pabbhāraṃ|| viveka-ṭ-ṭhaṃ nekkhamm-ā-bhirataṃ|| vyanti-bhūtaṃ|| sabbaso āsava-ṭ-ṭhāniyehi dhammehi.|| ||
Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||
(4) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno cattāro sati-paṭṭhānā bhāvitā honti [284] subhāvitā.|| ||
Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||
(5) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno pañc’indriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni.|| ||
Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||
(6) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno satta bojjh’aṅgā bhāvitā honti subhāvitā.|| ||
Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||
(7) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno Ariyo Aṭṭhaṅgiko Maggo bhāvito hoti subhāvito.|| ||
Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno Ariyo Aṭṭhaṅgiko Maggo bhāvito hoti subhāvito.|| ||
Idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||
Ime satta dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
Iti me sattati dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Aṭṭha dhammā
[9][rhyt] Aṭṭha dhammā bahu-kārā,|| aṭṭha dhammā bhāvetabbā,|| aṭṭha dhammā pariññeyyā,|| aṭṭha dhammā pahātabbā,|| aṭṭha dhammā hāna-bhāgiyā,|| aṭṭha dhammā visesa-bhāgiyā,|| aṭṭha dhammā duppaṭi-vijjhā,|| aṭṭha dhammā uppādetabbā,|| aṭṭha dhammā abhiññeyyā,|| aṭṭha dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
i. Katame aṭṭha dhammā bahu-kārā?|| ||
Aṭṭha hetu|| aṭṭha paccayā|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya|| paṭilābhāya|| paṭiladdhāya|| bhiyyo-bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvaṭṭanti.|| ||
Katame aṭṭha?
(1) Idh’āvuso bhikkhu Satthāraṃ vā upanissāya viharati aññataraṃ vā garu-ṭ-ṭhāniyaṃ sabrahma-cāraṃ,|| yatth’assa tibbaṃ hir’ottappaṃ pacc’upatthikaṃ hoti,|| pemañ ca gāravo ca.|| ||
Ayaṃ paṭhamo hetu,|| paṭhamo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya [285] paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||
(2) Taṃ kho pana Satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garu-ṭ-ṭhāniyaṃ sabrahma-cāriṃ yatth’assa tibbaṃ hir’ottappaṃ pacc’upatthikaṃ hoti pemaṃ ca gāravo ca,|| te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati:|| ||
‘Idaṃ bhante kathaṃ?|| ||
Imassa ko attho’ ti?|| ||
Tassa te āyasmanto avivaṭaṃ c’eva vivaranti,|| an-uttāni-katañ ca uttānī-karonti,|| aneka-vihitesu ca kaṅkha-ṭ-ṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti.|| ||
Ayaṃ dutiyo hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||
(3) Taṃ kho pana dhammaṃ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti,|| kāya-vūpakāsena ca citta-vūpakāsena ca.|| ||
Ayaṃ tatiyo hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||
(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sīlavā hoti,|| Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno,|| anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,|| samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||
Ayaṃ catuttho hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||
(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu bahu-s-suto hoti|| suta-dharo|| suta-sannicayo.|| ||
Ye te dhammā ādi-kalyāṇā|| majjhe-kalyāṇā|| pariyosāna-kalyāṇā|| sātthā sa-vyañjanā kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahma-cariyā abhivadanti,|| tathā-rūpāssa dhammā bahu-s-sutā honti-dhatā|| vacasā paricitā manas-ā-nupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭi-viddhā.|| ||
Ayaṃ pañcamo hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||
(6) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu āraddha-viriyo viharati|| akusalānaṃ dhammānaṃ pahāṇāya,|| kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya,|| thāmava daḷha-parakkamo|| anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||
Ayaṃ [286] chaṭṭho hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||
(7) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi saritā anussaritā.|| ||
Ayaṃ sattamo hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||
(8) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pañcasu upādāna-k-khadhesu udaya-b-bay-ā-nupassī virahati —|| ||
‘Iti rūpaṃ,|| iti rūpassa samudayo,|| iti rūpassa atthaṅ-gamo.|| ||
Iti vedanā,|| iti vedanāya samudayo,|| iti vedanāya atthaṅ-gamo.|| ||
Iti saññā,|| iti saññāya samudayo,|| iti saññāya atthaṅ-gamo.|| ||
Iti saṅkhārā,|| iti saṅkhārānaṃ samudayo,|| iti saṅkhārānaṃ atthaṅ-gamo.|| ||
Iti viññāṇaṃ,|| iti viññāṇassa samudayo,|| iti viññāṇassa atthaṅ-gamo’ ti.|| ||
Ayaṃ aṭṭhamo hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||
Ime aṭṭha dhammā bahū-kārā.|| ||
ii. Katame aṭṭha dhammā bhāvetabbā?|| ||
Ariyo aṭṭhaṅgiko Maggo|| ||
Seyyath’īdaṃ:|| sammā-diṭṭhi,|| sammā-saṃkappo,|| sammā-vācā,|| sammā-kammanto,|| sammā-ājīvo,|| sammā-vāyāmo,|| sammā-sati,|| sammā-samādhi.|| ||
Ime aṭṭhadhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame aṭṭha dhammā pariññeyyā?|| ||
Aṭṭha loka-dhammā:|| lābho ca,|| alābho ca,|| ayaso ca,|| yaso ca,|| nindā ca,|| pasaṃsā ca,|| sukhaṃ ca,|| dukkhaṃ ca.|| ||
Ime aṭṭha dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame aṭṭha dhammā pahātabbā?|| ||
Aṭṭha mic- [287] chattā:|| micchā-diṭṭhi,|| micchā-saṃkappo,|| micchā-vācā,|| micchā-kammanto,|| micchā-ājīvo,|| micchā-vāyāmo,|| micchā-sati,|| micchā-samādhi.|| ||
Ime aṭṭha dhammā pabātabbā.|| ||
v. Katame aṭṭha dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Aṭṭha kusīta-vatthūni:|| (1) Idh’āvuso bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati,|| kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati,|| hadāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||
So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ paṭhamaṃ kusīta-vatthu.|| ||
(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ,|| kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||
So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ dutiyaṃ kusīta-vatthu.|| ||
(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā Maggo gantabbo hoti.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Maggo kho me gantabbo bhavissati,|| Maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||
So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ tatiyaṃ kusīta-vatthu.|| ||
(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā Maggo gato hoti.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho Maggaṃ agamāsiṃ,|| Maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||
So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ catutthaṃ kusīta-vatthu.|| ||
(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ,|| tassa me kāyo kilanto akammañño,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||
So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ pañcamaṃ kusīta-vatthu.|| ||
(6) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ,|| tassa me kāyo garuko akammañño māsācitaṃ maññe,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||
So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ chaṭṭhaṃ kusīta-vatthu.|| ||
(7) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho,|| atthi kappo nipajjituṃ,|| hadāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||
So nipajjati,|| na viriyaṃ āhabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ sattamaṃ kusīta-vatthu.|| ||
(8) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti,|| acira-vuṭṭhito gelaññā.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito,|| acira-vuṭṭhito gelaññā,|| tassa me kāyo dubbalo akammañño,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||
So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ aṭṭhamaṃ kusīta-vatthu.|| ||
Ime aṭṭha dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame aṭṭha dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Aṭṭha ārambha-vatthūni:|| (1) Idh’āvuso bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati,|| kammaṃ kho pana me karontena na sukaraṃ Buddhānaṃ sāsanaṃ mana-sikātuṃ,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||
So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ paṭhamaṃ ārambha-vatthu.|| ||
(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho kammaṃ ākāsiṃ,|| kammaṃ kho panāhaṃ karonto nāsakkhiṃ Buddhānaṃ sāsanaṃ mana-sikātuṃ,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||
So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ dutiyaṃ ārambha-vatthu.|| ||
(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā Maggo gantabbo hoti.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Maggo kho me gantabbo bhavissati,|| Maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ Buddhānaṃ sāsanaṃ mana-sikātuṃ,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||
So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ tatiyaṃ ārambha-vatthu.|| ||
(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā Maggo gato hoti.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho Maggaṃ agamāsiṃ,|| Maggaṃ kho panāhaṃ gacchanto nāsakkhiṃ Buddhānaṃ sāsanaṃ mana-sikātuṃ,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||
So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ catutthaṃ ārambha-vatthu.|| ||
(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ,|| tassa me kāyo lahuko kammañño|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||
So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ pañcamaṃ ārambha-vatthu.|| ||
(6) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ,|| tassa me kāyo balavā kammañño,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||
So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ chaṭṭhaṃ ārambha-vatthu.|| ||
(7) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho,|| ṭhānaṃ kho pan’etaṃ vijjati|| yaṃ me ābādho pavaḍḍheyya,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||
So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ sattamaṃ ārambha-vatthu.|| ||
(8) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti acira-vuṭṭhito gelaññā.|| ||
Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito acira-vuṭṭhito gelaññā,|| ṭhānaṃ kho pan’etaṃ vijjati,|| yaṃ me ābādho paccudāvatteyya,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||
So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Idaṃ aṭṭhamaṃ ārambha-vatthu.|| ||
Ime aṭṭha dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame aṭṭha dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||
Aṭṭh’akkhaṇā asamayā Brahma-cariya-vāsāya.|| ||
(1) Idh’āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sabbodha-gāmī Sugata-p-pavedito.|| ||
Ayañ ca puggalo Nirayaṃ upapanno hoti.|| ||
Ayaṃ paṭhamo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||
(2) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo tiracchāna-yoniṃ upapanno hoti.|| ||
Ayaṃ dutiyo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||
(3) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo petti-visayaṃ upapanno hoti.|| ||
Ayaṃ tatiyo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||
(4) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo dīghāyukaṃ deva-nikāyaṃ upapanno hoti.|| ||
Ayaṃ catuttho akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||
(5) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo paccantimesu jana-padesu paccājāto hoti.|| ||
Milakkhesu aviññātāresu yattha n’atthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ.|| ||
Ayaṃ pañcamo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||
(6) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo majjhimesu jana-padesu paccājāto hoti,|| so ca hoti micchā-diṭṭhiko viparīta-dassano|| ‘n’atthi dinnaṃ,|| n’atthi yiṭṭhaṃ,|| n’atthi hutaṃ,|| n’atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko,|| n’atthi ayaṃ loko,|| n’atthi paro loko,|| n’atthi mātā,|| n’atthi pitā,|| n’atthi sattā opapātikā,|| n’atthi loke samaṇa-brāhmaṇā samm’aggatā sammā-paṭipannā ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedentī’ ti.|| ||
Ayaṃ chaṭṭho akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||
(7) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo majjhimesu jana-padadesu paccājāto hoti,|| so ca hoti duppañño jaḷo e’amūgo na paṭibalo su-bhāsita-dubbhā-sitānaṃ attham aññātuṃ.|| ||
Ayaṃ sattamo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||
(8) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke anuppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca na desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo majjhimesu jana-padesu paccājāto hoti,|| so ca hoti paññāvā ajaḷo ane’amūgo paṭibalo su-bhāsita-dubbhā-sitānaṃ attham aññātuṃ.|| ||
Ayaṃ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||
Ime aṭṭha dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||
viii. Katame aṭṭha dhammā uppādetabbā?|| ||
Aṭṭha-mahā-purisa-vitakkā:|| ||
Appicchassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo mahicchassa.|| ||
Santuṭṭhassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo a-santuṭṭhassa.|| ||
Pavivittassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo saṅgaṇ’ik-ā-rāmassa.|| ||
Āraddha-viriyassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo kusitassa.|| ||
Upatthikasatissa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo muṭṭha-s-satissa.|| ||
Samāhitassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo asamāhitassa.|| ||
Paññavato ayaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo duppaññassa.|| ||
Nippapañcassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo papañc’ārāmassa,|| ni-p-papañca-ratino ayaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo papañca-ratino’ti.|| ||
Ime aṭṭha dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame aṭṭha dhammā abhiññeyyā?|| ||
Aṭṭha abhibh’āyatanāni:|| (1) Ajjhattaṃ rūpa-saññi eko bahiddhā rupāni passati parittāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ ti evaṃ-saññi hoti.|| ||
Idaṃ paṭhamaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||
(2) Ajjhattaṃ rupa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃ saññī hoti.|| ||
Idaṃ dutiyaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||
(3) Ajjhattaṃ arupa-saññī eko bahiddhā rupāni passati parittāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃ saññī hoti.|| ||
Idaṃ tatiyaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||
(4) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃ saññī hoti.|| ||
Idaṃ catutthaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||
(5) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nila-vaṇṇāni nīla-nidassanāni nīla-nibhāsāni,|| seyyathā pi nāma ummā-pupphaṃ nīlaṃ nīla-vaṇṇaṃ nila-nidassanaṃ nīla-nibhāsaṃ,|| seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ ubhato bhāga-vimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīla-vaṇṇaṃ nīla-nidassanaṃ nīla-nibhāsaṃ,|| evam evaṃ ajjhattaṃ arūpa-saññi eko bahiddhā rūpāni passati|| nīlāni nīla-vaṇṇāni nīla-nidassanāni nīla-nibhāsāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ ti evaṃ saññī hoti.|| ||
Idaṃ pañcamaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||
(6) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pīta-vaṇṇāni pītani-dassanāni pītani-bhāsāni.|| ||
Seyyathā pi nāma kkaṇikāra-pupphaṃ pītaṃ pīta-vaṇṇaṃ pīta-nidassanaṃ pīta-nibhāsaṃ,|| seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ ubhato bhāga-vimaṭṭhaṃ pītaṃ pīta-vaṇṇaṃ pīta-nidassanaṃ pīta-nibhāsaṃ,|| evam evaṃ ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahddhā rūpāni passati|| pītāni pīta-vaṇṇāni pīta-nidassanānā pīta-nibhāsāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃ-saññi hoti.|| ||
Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||
(7) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati lohita-kāni lohita-kavaṇṇāni lohita-kanidassanāni lohita-kanibhāsāni,|| seyyathā pi nāma badhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitaka-vaṇṇaṃ lohita-kanidassanaṃ lohati-kanibhāsaṃ seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ ubhato bhāga-vimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitaka-vaṇṇaṃ lohitaka-nidassanaṃ lohitaka-nibhāsaṃ,|| evam evaṃ ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati lohita-kāni lohita-kavaṇṇāni lohita-kanidassanāni lohita-kanibhāsāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ ti evaṃ saññī hoti.|| ||
Idaṃ sattamaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||
(8) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odāta-vaṇṇāni odāta-nidassanāni odāta-nibhāsāni.|| ||
Seyyathā pi nāma osadhītārakā odātā odāta-vaṇṇā odāta-nidassanā odāta-nibhāsā,|| seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ ubhato bhāga-vimaṭṭhaṃ odātaṃ odāta-vaṇṇaṃ odāta-nidassanaṃ odāta-nibhāsaṃ,|| evam evaṃ ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati|| odātāni odāta-vaṇṇāni odāta-nidassanāni odāta-nibhāsāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃ saññī hoti.|| ||
Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||
Ime aṭṭha dhammā abhiññeyyā.|| ||
[288] x. Katame aṭṭha dhammā sacchi-kātabbā?|| ||
Aṭṭha vimokkhā:|| (1) Rūpī rūpāni passati.|| ||
Ayaṃ paṭhamo vimokkho.|| ||
(2) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati.|| ||
Ayaṃ dutiyo vimokkho.|| ||
(3) Subhan t’eva adimutto hoti.|| ||
Ayaṃ tatiyo vimokkho.|| ||
(4) Sabbaso rūpa-sañññānaṃ samati-k-kamā,|| paṭigha-saññānaṃ attha-gamā,|| nānatta-saññānaṃ amanasikārā|| ‘Ananto ākāso’ ti|| Ākāsanañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ catuttho vimokkho.|| ||
(5) Sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘Anantaṃ viññāṇan’ ti|| Viññāṇañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ pañcamo vimokkho.|| ||
(6) Sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘N’atthi kiñcī’ ti|| Ākiñcaññ’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ chaṭṭho vimokkho.|| ||
(7) Sabbaso Ākiñcaññ’āyatanaṃ samati-k-kamma|| N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ sattamo vimokkho.|| ||
(8) Sabbaso N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ samati-k-kamma|| saññā-vedayita-nirodhaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho.|| ||
Ime aṭṭha dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
Iti ime asīti dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Nava dhammā
[10][rhyt] Nava dhammā bahu-kārā,|| nava dhammā bhāvetabbā,|| nava dhammā pariññeyyā,|| nava dhammā pahātabbā,|| nava dhammā hāna-bhāgiyā,|| nava dhammā visesa-bhāgiyā,|| nava dhammā duppaṭi-vijjhā,|| nava dhammā uppādetabbā,|| nava dhammā abhiññeyyā,|| nava dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
i. Katame nava dhammā bahu-kārā?|| ||
Nava yoniso-manasi-kāra-mūlakā dhammā:|| ||
Yoniso mana-sikaroto pāmojjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati,|| samāhite citte yathā-bhūtaṃ jānāti,|| yathā-bhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati,|| nibbindaṃ virajjati,|| virāgā vimuccati.|| ||
Ime nava dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame nava dhammā bhāvetabbā?|| ||
Nava pārisuddhi-padhāniy-aṅgāni.|| ||
Sīla-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| citta-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| diṭṭhi-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| kaṅkhā-vitaraṇa-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| Magg-ā-magga-ñāṇa-dassana-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| paṭipadā-ñāṇa-dassana-visuddhi pārisuddhi-padāniyaṅgaṃ,|| ñāṇa-dassana-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| paññā-visuddhi pārisuddhi-padāniyaṅgaṃ,|| vimutti-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ.|| ||
Ime nava dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame nava dhammā pariññeyyā?|| ||
Nava sattāvāsā:|| ||
(1) Sant’āvuso sattā nānatta-kāyā nānatta-saññino,|| seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātā.|| ||
Ayaṃ paṭhamo sattāvāso.|| ||
(2) Sant’āvuso sattā nānatta-kāyā ekatta-saññino,|| seyyathā pi devā Brahma-kāyikā paṭham-ā-bhini-b-battā.|| ||
Ayaṃ dutiyo sattāvāso.|| ||
(3) Sant’āvuso sattā ekatta-kāyā nānatta-saññino,|| seyyathā pi devā Ābhassarā.|| ||
Ayaṃ tatiyo sattāvāso.|| ||
(4) Sant’āvuso sattā ekatta-kāyā ekatta-saññino,|| seyyathā pi devā Subha-kiṇṇā.|| ||
Ayaṃ catuttho sattāvāso.|| ||
(5) Sant’āvuso sattā asaññino appaṭisaṃvedino,|| seyyathā pi devā Asañña-sattā.|| ||
Ayaṃ pañcamo sattāvāso.|| ||
(6) Sant’āvuso sattā sabbaso rūpa-saññānaṃ samati-k-kamā,|| paṭigha-saññānaṃ atthāgamā,|| nānatta-saññānaṃ amana-sikārā,|| ‘Ananto ākāso’ ti|| akāsānañcāyatanūpagā.|| ||
Ayaṃ chaṭṭho sattāvāso.|| ||
(7) Sant’āvuso sattā sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘Anantaṃ viññāṇan’ ti|| Viññāṇañ-c’āyatanūpagā.|| ||
Ayaṃ sattamo sattāvāso.|| ||
(8) Sant’āvuso sattā sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘N’atthi kiñcī’ ti Ākiñ caññ’āyatanūpagā.|| ||
Ayaṃ aṭṭhamo sattāvāso.|| ||
(9) Sant’āvuso sattā sabbaso Ākiñcaññ’āyatanaṃ samati-k-kamma|| N’eva-saññā-nāsaññāyatanūpagā.|| ||
Ayaṃ navamo sattāvāso.|| ||
Ime nava dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame nava dhammā pahātabbā?|| ||
Nava taṇhā- [289] mūlakā dhammā:|| taṇhaṃ paṭicca pariyesanā,|| pariyesanaṃ paṭicca lābho,|| lābhaṃ paṭicca vinicchayo,|| vinicchayaṃ paṭicca chanda-rāgo,|| chanda-rāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ,|| ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho,|| pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ,|| macchariyaṃ paṭicca ārakkho,|| ārakkh-ā-dhikaraṇaṃ paṭicca daṇḍ’ādāna-satth’ādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvantuvaṃ-pesuñña-musā-vādā,|| aneke pāpakā akusalā dhammā saṃvaṭṭanti.|| ||
Ime nava dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame nava dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Nava āghāta-vatthūni:|| ‘Anatthaṃ me acarī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Anatthaṃ me caratī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Anatthaṃ me carissatī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Piyassa me manāpassa anatthaṃ acarī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Piyassa me manāpassa anatthaṃ caratī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Piyassa me manāpassa anatthaṃ carissatī’ ti āghātaṃ bandhatī,|| ‘Appiyassa me amanāpassa atthaṃ acarī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Appiyassa me amanāpassa atthaṃ caratī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Appiyassa me amanāpassa atthaṃ carissatī’ti āghātaṃ khandhati.|| ||
Ime nava dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame nava dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Nava āghāta-paṭivinayā.|| ||
(1) ‘Anatthaṃ me acarī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (2) ‘Anatthaṃ me caratī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (3) ‘Anatthaṃ me carissatī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (4) ‘Piyssa me manāpassa anatthaṃ acarī,|| taṃ tutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (5) ‘Piyassa me manāpassa anatthaṃ caratī,|| taṃ tutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (6) ‘Piyassa me manāpassa anatthaṃ carissatī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (7) ‘appiyassa me amanāpassa atthaṃ acarī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (8) ‘Appiyassa me amanāpassa atthaṃ caratī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (9) ‘Appiyassa me amanāpassa atthaṃ carassatī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti.|| ||
Ime nava dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame nava dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||
Nava nānāttā:|| dhātu-nānattaṃ paṭicca uppajjati phassa-nānattaṃ,|| phassa-nānattaṃ paṭicca uppajjati vedanā-nānattaṃ,|| vedanā-nānattaṃ paṭicca uppajjati saññā-nānattaṃ,|| saññā-nānattaṃ paṭicca uppajjati saṅkappa-nānattaṃ,|| saṅkappa-nānattaṃ paṭicca uppajjati chanda-nānattaṃ,|| chanda-nānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāha-nānattaṃ,|| pariḷāha-nānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanā-nānattaṃ,|| pariyesanā-nānattaṃ paṭicca uppajjati lābha-nānattaṃ,|| lābha-nānattaṃ paṭicca uppajjati maññanā-nānattaṃ.|| ||
Ime nava dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||
viii. Katame nava dhammā uppādetabbā?|| ||
Nava saññā:|| asubha-saññā,|| maraṇa-saññā,|| āhāre paṭikkūla-saññā,|| sabba-loke anabhirati-saññā,|| anicca-saññā,|| anicce dukkha-saññā,|| [290] dukkhe anatta-saññā,|| pahāṇa-saññā,|| virāga-saññā.|| ||
Ime nava dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame nava dhammā abhiññeyyā?|| ||
Nava anupubba-vihārā:|| (1) Idh’āvuso bhikkhu vivicc’eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ|| paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
(2) Vitakka-vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodi-bhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ|| dutiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
(3) Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyane paṭisaṃvedeti.|| ||
Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti|| ‘upekkhako satimā sukha-vihārī’ti|| taṃ|| tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
(4) Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubb’eva somanassa-domanassānaṃ atthaṅ-gamā adukkha-ṃ-asukhaṃ upekkhā-sati-pārisuddhiṃ|| catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
(5) Sabbāso rūpa-saññānaṃ samati-k-kamā paṭigha-saññānaṃ attha-gamā nānatta-saññānaṃ amanasikārā|| ‘Aananto Ākāso’ ti|| Ākāsanañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
(6) Sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘Anantaṃ viññāṇan’ ti|| Viññāṇañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
(7) Sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘N’atthi kiñcī’ ti|| Ākiñcaññ’āyatanaṃ upasampajja viharati,|| ||
(8) Sabbaso Ākiñcaññ’āyatanaṃ samati-k-kamma|| N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ upasampajja viharati|| ||
(9) Sabbaso N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ samati-k-kamma|| saññā-vedayita-nirodhaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ime nava dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame nava dhammā sacchi-kātabbā?|| ||
Nava anupubba-nirodhā:|| paṭhamaṃ-jhānaṃ samāpannassa kāma-saññā niruddhā hoti,|| dutiyaṃ-jhānaṃ samāpannassa vitakka-vicārā niruddhā honti,|| tatiyaṃ-jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti,|| catutthaṃ-jhānaṃ samāpannassa assāsa-passāsā niruddhā honti,|| Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samāpannassa rūpa-saññā niruddhā hoti,|| Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samāpannassa Ākāsanañ-c’āyatanasaññā niruddhā hoti,|| Ākiñcaññ’āyatanaṃ samāpannassa Viññāṇañ-c’āyatanasaññā niruddhā hoti,|| N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ samāpannassa Ākiñ caññ’āyatanasaññā niruddhā hoti,|| saññā-vedayita-nirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti.|| ||
Ime nava dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
Iti ime navutī dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Dasa dhammā
[11][rhyt] Dasa dhammā bahu-kārā,|| Dasa dhammā bhāvetabbā,|| dasa dhammā pariññeyyā,|| dasa dhammā pabhātabbā,|| Dasa dhammā hāna-bhāgiyā,|| Dasa dhammā visesa-bhāgiyā,|| Dasa dhammā duppaṭi-vijjhā,|| Dasa dhammā uppādetabbā,|| Dasa dhammā abhiññeyyā,|| Dasa dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
i. Katame dasa dhammā bahu-kārā?|| ||
Dasa nātha-karaṇā dhammā:|| (1) Idh’āvuso bhikkhu sīlavā hoti Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati,|| ācāra-gocara-sappanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,|| samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||
Yaṃ p’āvuso bhikkhu sīlavā hoti,|| Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,|| samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu bahu-s-suto hoti suta-dharo suta-sannicayo.|| ||
Ye te dhammā ādi-kalyāṇā,|| majjhe-kalyāṇā,|| pariyosāna-kalyāṇā|| sātthāṃ sa-vyañjanā kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ abhivadanti,|| tathā-rūpāssa dhammā bahu-s-sutā honti dhatā vacasā paricitā manas-ā-nupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭi-viddhā.|| ||
Yam p’āvuso bhikkhu bahu-s-suto hoti suta-dharo suta-sannivayo.|| ||
Ye te dhammā ādi-kalyāṇā,|| majjhe-kalyāṇā,|| pariyosāna-kalyāṇā|| sātthāṃ sa-vyañjanā kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ abhivadanti,|| tathā-rūpāssa dhammā bahu-s-sutā honti dhatā vacasā paricitā manas-ā-nupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭi-viddhā.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kalyāṇa-mitto hoti kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaṅko.|| ||
Yam p’āvuso bhikkhu kalyāṇa-mitto hoti kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaṅko.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu subbaco hoti sovacassa-karaṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇa-ggāhī anusāsaniṃ.|| ||
Yam p’āvuso bhikkhu subbaco hoti sovacassa-karaṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇa-ggāhī anusāsaniṃ.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yāni tāni sabrahma-cārīnaṃ uccāvacāni kiṃ-karaṇīyāni,|| tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato,|| alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ.|| ||
Yam p’āvuso bhikkhu yāni tāni sabrahma-cārīnaṃ uccāvacāni kiṃ-karaṇīyāni,|| tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato,|| alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(6) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu dhammakāmo hoti piya-samudāhāro,|| abhidhamme abhivinaye uḷāra-pāmojjo.|| ||
Yam p’āvuso bhikkhu dhammakāmo hoti piya-samudāhāro,|| abhidhamme abhivinaye uḷāra-pāmojjo.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(7) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi-cīvara-piṇḍa-pāta-sen’āsana-gilāna-ppaccaya-bhesajja-parikkārehi.|| ||
Yam p’āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi-cīvara-piṇḍa-pāta-sen’āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārehi.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(8) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu āraddha-viriyo viharati,|| akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya,|| kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya,|| thāmavā daḷha-parakkamo,|| anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||
Yam p’āvuso bhikkhu āraddha-viriyo virahati,|| akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya,|| kusalānaṃ dhammānaṃ upasampādaya,|| thāmavā daḷha-parakkamo,|| anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(9) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi sarītā anussaritā.|| ||
Yam p’āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi sarītā anussaritā.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(10) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu paññavā hoti uday’attha-gāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhi-kāya sammā dukkha-k-khaya-gāminiyā.|| ||
Yam p’āvuso bhikkhu paññavā hoti uday’attha-gāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhi-kāya sammā dukkha-k-khaya-gāminiyā.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
Ime dasa dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame dasa dhammā bhāvetabbā?|| ||
Dasa kasiṇ’āyatanāni:|| paṭhavī-kasiṇam eko sañjānāti uddhaṃ adho tirayaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||
Āpo-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||
Tejo-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||
Vāyo-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||
Nīla-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||
Pīta-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||
Lohita-kasiṇameko sañjanāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||
Odāta-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||
Ākāsa-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||
Viññāṇa-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||
Ime dasa dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame dasa dhammā pariññeyyā?|| ||
Das’āyatanāni:|| cakkh’āyatanaṃ,|| rūp’āyatanaṃ,|| sot’āyatanaṃ,|| saddāyatanaṃ,|| ghān’āyatanaṃ,|| gadhāyatanaṃ,|| jivh-ā-yatanaṃ,|| ras’āyatanaṃ,|| kāy’āyatanaṃ,|| phoṭṭhabb’āyatanaṃ.|| ||
Ime dasa dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame dasa dhammā pahātabbā?|| ||
Dasa micchattā:|| micchā-diṭṭhi,|| micchā-saṅkappo,|| micchā-vācā,|| micchā-kammanto,|| micchā-ājīvo,|| micchā-vāyāmo,|| micchā-sati,|| micchā-samādhi,|| micchā-ñāṇaṃ,|| micchā-vimutti.|| ||
Ime dasa dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame dasa dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Dasa akusala-kamma-pathā:|| pāṇ-ā-tipāto,|| adinn’ādānaṃ,|| kāmesu micchā-cāro,|| musā-vādo,|| pisuṇā vācā,|| pharusā vācā,|| sampha-p-palāpo,|| abhijjhā,|| vyāpādo,|| micchā-diṭṭhi.|| ||
Ime dasa dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
[291] vi. Katame dasa dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Dasa kusala-kamma-pathā:|| pāṇ-ā-tipātā veramaṇī,|| adinn’ādānā veramaṇī,|| kāmesu micchā-cārā veramaṇī,|| musā-vādā veramaṇī,|| pisuṇāya vācāya veramaṇī,|| pharusāya vācāya veramaṇī,|| samaphappalāpā veramaṇī,|| anabhijjdhā,|| avyāpādo,|| sammā-diṭṭhi.|| ||
Ime dasa dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame dasa dammā duppaṭi-vijjhā?|| ||
Dasa ariya-vāsā:|| (1) Idh’āvuso bhikkhu pañc’aṅga-vi-p-pahīno hoti|| (2) chaḷ-aṅga-samannāgato|| (3) ek’ārakkho|| (4) catur’āpasseno|| (5) panunna-pacceka-sacco|| (6) samavaya-saṭṭh’esano|| (7) anāvila-saṅkappo|| (8) pa-s-saddha-kāya-saṅkhāro|| (9) su-vimutta-citto|| (10) su-vimutta-pañño.|| ||
(1) Kathañ ca āvuso bhikkhu pañc’aṅga-vi-p-pahīno hoti?|| ||
Idh’āvuso bhikkhuno kāma-c-chando pahīno hoti,|| vyāpādo pahīno hoti,|| thīna-middhaṃ pahīnaṃ hoti,|| uddhacca-kukkuccaṃ pahīnaṃ hoti,|| viciki-c-chā pahīnā hoti.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu pañc’aṅga-vi-p-pahīno hoti.|| ||
(2) Kathañ ca āvuso bhikkhu chaḷ-aṅga-samannāgato hoti?|| ||
Idh’āvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā n’eva sumano hoti na dummano,|| upekkhako ca viharati sato sampajāno,|| sotena saddaṃ sutvā n’eva sumano hoti na dummano,|| upekkhako ca viharati sato sampajāno,|| ghānena gadhaṃ ghāyitvā n’eva sumano hoti na dummano,|| upekkhako ca viharati sato sampajāno,|| kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā n’eva sumano hoti na dummano,|| upekkhako ca viharati sato sampajāno,|| manasā dhammaṃ viññāya n’eva sumano hoti na dummano,|| upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu chaḷ-aṅga-samannāgato hoti.|| ||
(3) Kathañ ca āvuso bhikkhu ek’ārakkho hoti?|| ||
Idh’āvuso bhikkhu sat’ārakkhena cetasā samannāgato hoti.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu ek’ārakkho hoti.|| ||
(4) Kathañ ca āvuso bhikkhu catu-rāpasseno hoti?|| ||
Idh’āvuso bhikkhu saṅkhāy’ekaṃ paṭisevati,|| saṅkhāy’ekaṃ adhivāseti,|| saṅkhāy’ekaṃ parivajjeti,|| saṅkhāy’ekaṃ vinodeti.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu catur’āpasseno hoti.|| ||
(5) Kathañ ca āvuso bhikkhu panunna-pacceka-sacco hoti?|| ||
Idh’āvuso bhikkhuno yāni hi puthu-samaṇa-brāhmaṇānaṃ puthu-ppacceka-saccāni sabbāni’ssa tāni nunnāni honti panunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni.|| ||
Evaṃ kho āvuso bikkhu panunnapacceka-sacco hoti.|| ||
(6) Katañ ca āvuso bhikkhu samavaya-saṭṭh’esano hoti?|| ||
Idh’āvuso bhikkhuno kām’esanā pahīnā hoti,|| bhav’esanā pahīnā hoti,|| brahma-cariy’esanā paṭippassaddhā hoti.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu sama-vaya-saṭṭh’esano hoti.|| ||
(7) Kathañ c’āvuso bhikkhu anāvila-saṅkappo hoti?|| ||
Idh’āvuso bhikkhuno kāma-saṅkappo pahīno hoti,|| vyāpāda-saṅkappo pahīno hoti,|| vihiṃsā-saṅkappo pahīno hoti.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu anāvila-saṅkappo hoti.|| ||
(8) Kathañ c’āvuso bhikkhu pa-s-saddha-kāya-saṅkhāro hoti?|| ||
Idh’āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb’eva somanassa-domanassānaṃ attha-gamā adukkha-m-asukhaṃ upekkhā-sati-pārisuddhiṃ catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu pa-s-saddha-kāya-saṅkhāro hoti.|| ||
(9) Kathañ c’āvuso bhikkhu su-vimutta-citto hoti?|| ||
Idh’āvuso bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti,|| mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu su-vimutta-citto hoti.|| ||
(10) Kathañ c’āvuso bhikkhu su-vimutta-pañño hoti?|| ||
Idh’āvuso bhikkhu ‘Rāgo me pahīno ucchinna-mūlo tālā-vatthu-kato anabhāvaṃ gato āyatiṃ anuppāda-dhammo’ ti pajānāti,|| ‘Doso me pahīno ucchinna-mūlo tālā-vatthu-kato anabhāvaṃ gato āyatiṃ anuppāda-dhammo’ ti pajānāti,|| ‘Moho me pahīno ucchinna-mūlo tālā-vatthu-kato anabhāvaṃ gato āyatiṃ anuppāda-dhammo’ ti pajānāti.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu su-vimuttappañño hoti.|| ||
Ime dasa dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||
viii. Katame dasa dhammā uppādetabbā?|| ||
Dasa saññā:|| asubha-saññā,|| maraṇa-saññā,|| āhāre paṭikkūla-saññā,|| sabba-loke anabhirata-saññā,|| anicca-saññā,|| anicce dukkha-saññā,|| dukkhe anatta-saññā,|| pahāna-saññā,|| virāga-saññā,|| nirodha-saññā.|| ||
Ime dasa dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame dasa dhammā abhiññeyyā?|| ||
(1) Dasa nijjara-vatthūni:|| sammā-diṭṭhissa micchā-diṭṭhi nijjiṇṇā hoti,|| ye ca micchā-diṭṭhi-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti|| sammā-diṭṭhi-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||
(2) Sammā-saṅkappassa micchā-saṅkappo nijjiṇṇo hoti,|| ye ca micchā-saṅkappa-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammāsaṅka-paccayā ca aneka kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||
(3) Sammā-vācassa micchā-vācā nijjiṇṇā hoti,|| ye ca micchā-vāca-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-vāca-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||
(4) Sammā-kammantassa micchā-kammanto nijjiṇṇo hoti,|| ye ca micchā-kammanta-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-kammanta-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||
(5) Sammā-ājīvassa micchā-ājīvo nijjiṇṇo hoti,|| ye ca micchā ājīva-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā ājīva-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||
(6) Sammā-vāyāmassa micchā-vāyāmo nijjiṇṇo hoti,|| ye ca micchā-vāyāma-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā vāyāma-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||
(7) Sammā-satissa micchā-sati nijjiṇṇā hoti,|| ye ca micchā-sati-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-sati-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||
(8) Sammā-samādhissa micchā-samādhi nijjiṇṇo hoti,|| ye ca micchā-samādhi-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-samādhi-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||
(9) Sammā-ñāṇassa micchā-ñāṇaṃ nijjiṇṇaṃ hoti,|| ye ca micchā-ñāṇa-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-ñāṇa-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||
(10) Sammā-vimuttissa micchā-vimutti nijjiṇṇā hoti,|| ye ca micchā-vimutti-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-vimutti-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||
Ime dasa dhammā abhiññeyyā,
[292] x. Katame dasa dhammā sacchi-kātabbā?|| ||
Dasa asekkhā dhammā:|| asekkhā sammā-diṭṭhi,|| asekkho sammā-saṅkappo,|| asekkhā sammā-vācā,|| asekkho sammā-kammanto,|| asekkho sammā-ājīvo,|| asekkho sammā-vāyāmo,|| asekkhā sammā-sati,|| asekkho sammā-samādhi,|| asekkhaṃ sammā-ñāṇaṃ,|| asekkhā sammā-vimutti.|| ||
Ime dasa dhammā sacchi-kātabbā.|| ||
Iti ime sata dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā’ti.|| ||
Idam avocā yasmā Sāriputto.|| ||
Attamanā te bhikkhu āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti.|| ||
DAS’UTTARA SUTTANTAṂ
Nguồn : Source link https://obo.genaud.net/
Mốc I : Hoàn cảnh trước khi Phật ra đời
Mốc II : Sự kiện Phật đản sanh
Mốc III: Giai đoạn tuổi thơ của Bồ tát Tất Đạt Đa
Mốc IV : Giai đoạn trưởng thành - xuất gia
Mốc V : Tầm đạo
Mốc VI : Thành đạo
Mốc VII: Những vị đệ tử đầu tiên
Mốc VIII : Tăng đoàn lớn mạnh
Mốc IX: Mười ba năm cuối cuộc đời Đức Phật
Mốc X : Đức Phật nhập niết bàn